NOBEIGUMS
Studiju darba ietvaros autore ir nonākusi pie šādiem secinājumiem:
1. Laika gaitā, var secināt, ka Kriminālprocesa likumā izlīgums ir aprakstīts daudz detalizētāk un tas ir vērtējams ļoti pozitīvi. Kriminālprocesa kodeksā nebija tik smalki aprakstīts izlīgums un tā norise, sekas un forma. Kriminālprocesā iesaistītajām personām tiek sniegts skaidrāks priekšstats par saviem pienākumiem un arī tiesībām. Detalizētāks regulējums nodrošina arī tiesām, prokuroriem, izmeklētājiem skaidrību attiecīgu par procesa norisi. Fakts, ka nepārtraukti tiek veikti jauni grozījumi Kriminālprocesa likumā, var apgrūtināt spēju izsekot un nodrošināt kādas personas pilnvērtīgu tiesību nepārkāpšanu, tomēr tajā pašā laikā tas liecina par tā pilnveidošanu, lai sasniegtu pēc iespējams objektīvāku rezultātu;
2. Notiesājošs spriedums bieži vien nespēj nodrošināt ātrāku, taisnīgāku un vienkāršāku kriminālprocesa rezultātu. Abu pušu starpā noslēgts izlīgums tiesiska rakstura konfliktu risināšanai palīdzētu sasniegt nepieciešamo mērķi, kurš atbilst 21.gadsimta justīcijas prasībām;
3. Arī noziedzīga nodarījuma veicējam ir iespējami dažādi ieguvumi no izlīguma slēgšanas kriminālprocesa ietvaros, proti atkarībā no tā cik smags ir noziedzīgs nodarījums, personu var atbrīvot no kriminālatbildības, viņam atlīdzinot cietušajam nodarīto kaitējumu. Tas nodrošinātu to, ka noziedznieks uzņemtos atbildību par izdarīto;
4. Dažkārt piemērojot, piemēram sodu, kas ir saistīts ar brīvības atņemšanu, likumpārkāpējs līdz galam neapzinās savu prettiesisko darbību izraisītās sekas, šajā gadījumā likumpārkāpējs neizjūt empātiju pret cietušo. Taisnīguma atjaunošanas ietvaros akcents tiek likts uz likumpārkāpēja un cietušā dialogu. Formālā procesa ietvaros uzsvars tiek likts tikai uz zaudējumu atlīdzināšanu un attiecīgā soda saņemšanu;…