Protams, izlīgumu iespējams īstenot arī bez iestāžu palīdzības. Valsts probācijas dienests nodrošina izlīguma organizēšanu un vadīšanu kriminālprocesa pirmstiesas stadijā, taču saskaņā ar likumu izlīgt iespējams arī tad, kad lietā jau sākta tiesvedība. Tomēr vairumam izlīgumā ieinteresēto personu visbiežāk nav pietiekamu juridisko zināšanu, lai adekvāti un pilnā apjomā īstenotu tām ar likumu noteiktās tiesības, savukārt privāti praktizējošu juristu pakalpojumi mēdz būt ne katram pa kabatai.
Izlīgums kā apstāklis, kas nepieļauj kriminālprocesu, ir noteikts privāti publiskās apsūdzības kriminālprocesā, kas tiek uzsākts par Kriminālprocesa likuma 7.panta otrajā daļā norādītajiem noziedzīgiem nodarījumiem – „Par Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, 131., 132., 136., 157., 168., 169. un 180.pantā, 185.panta pirmajā daļā, 197.pantā, 200.panta pirmajā daļā un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.”
Izlīgums starp apsūdzēto un cietušo vai arī viņa pārstāvi ir atkarīgs tikai un vienīgi no cietušās puses vēlmes. Izlīgums kriminālprocesuālajā regulējumā aptver arī cietušā vēlmes neesamību turpināt kriminālprocesu.
Paziņojumu par izlīgumu izpilda lietas virzītajs cietušā un kriminālpārkāuma izdarītāja klātbūtnē Šis dokuments ir pietiekami frmāls un tā aizpildīšanas mērķi ir no vienas puses, fiksēt notikuso izlīgšanu, bet no otras – izskaidrot izlīguma tiesiskās sekas. Parakstot attiecīgo dokuemtu, cietušais un likumpārkāpējs apliecina, ka viņi izlīguši brīvprātīgi un neiebilst pret krimināllietas izeigšanu, kā arī azinās, ka lēmus par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības būs galīgs un ne cietušajam, ne kriminālpākāpuma izdarītājam nebūs iespēju to apstrīdēt.
Nobeiguma daļā darba autors ir izdarījusi dažādus secinājums. Kā viens no tiem ir tas, ka izlīgumā obligāti ir jāatrunā katrs punkts, kas cietušajai pusei ir svarīgs, kā arī, lai likumpārkāpējs šos nosacījums ir spējīgs izpildīt. Ja punkti netiks konkrēti atrunāti, tad pēc tam likumpārkāpējs tos var ņemt sev par labu, un iespējams pat neizpildīt kādu no punktiem, jo tas nav konkrēti atrunāts, pēc kā cietusī puse var ciest vēl vairāk.
…
