Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:846623
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Atjaunojošā taisnīguma un izlīguma būtība krimināltiesībās    4
2.  Izlīguma piemērošanas pamati    7
3.  Izlīguma dalībnieki    10
4.  Izlīguma process    14
  Nobeigums    19
  Izmantotās literatūras saraksts    20
Darba fragmentsAizvērt

Ja persona ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi, tad var šo personu atbrīvot no kriminālatbildības.
Ja iesaistītā puse, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nepilda izlīguma nosacījumus, cietušajam kā izlīgumā iesais¬tītai pusei ir tiesības celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Izlīguma procedūra ārvalstīs atšķiras, taču lielākoties paliek vienāds priekšnoteikums, ka izlīgumu var ierosināt prokurors, cietušais un noziedzīga nodarījuma izdarītājs. Atsevišķās valstīs izlīguma procedūra ir ierobežota laikā, ko autore uzskata par pareizu, jo citādi šī procedūra var ievilkties garumā un gala rezultātā noziedzīga nodarījuma izdarītājs var pavadīt ilgu laiku. Turklāt, ja izlīgums netiek panākts, tad tas noris parastajā kārtībā. Latvijā atšķirībā no citām valstīm izlīguma vienošanās izpildi sevišķi neuzrauga. Ja vienošanās netiek pildīta, tad var griezties tiesā civiltiesiskā kārtībā. Citās ārvalstīs vidutājs seko vienošanās izpildei un pie vienošanās neizpildes atsevišķos gadījumos ir iespējama arī prasības atjaunošana.

NOBEIGUMS
Igaunijā izlīguma procedūra kā to varētu saprast caur atjaunojošā taisnīguma jēdzienu, nav. Pastāv vienošanās procedūra, kur cietušajam ir ļoti maza loma. Bet autore uzskatīja, ka šāda prakse arī ir jāparāda, jo Latvijā pastāv gan izlīgums, gan vienošanās kriminālprocesā un atšķirība starp šiem procesiem ir maza.
Latvijas normatīvajos aktos, ka regulē izlīguma procedūru ir diezgan liela šī procesa detalizācija un sīks sadaļu uzskaitījums attiecībā uz vienošanās saturu, kā arī pušu tiesības un pienākumi, tāpat kā vidutāja tiesības un pienākumi. Apskatītās ārvalstis pieiet šim jautājumam daudz vienkāršāk. Autore uzskata, ka nav pareiza prakse, ka cietušais nevar atteikties no parakstītas vienošanās, jo atjaunojošā taisnīguma ietvaros cietušajam ir jājūtas gandarītam par vienošanās rezultātu, tāpat kā likumpārkāpējam.
No ārvalstu prakses Latvija varētu pārņemt izlīguma procedūras ierobežošanu laikā, kā arī izlīguma procedūras uzraudzību, lai cietušajam nebūtu jāgūst kompensācija civiltiesiskā kārtībā, bet noziedzīga nodarījuma izdarītājam paliktu respekts pret parakstīto vienošanos.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1322670
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties