7. Secinājumi
1. Izlases metode – pētīšanas metode, ar kuru, novērojot daļu no pētāmā objekta vienībām, iespējams iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošos rādītājus. Izlases metodes matemātiskais pamats ir varbūtību teorija. No citām nepilnās statistiskās novērošanas metodēm izlases metode atšķiras ar to, ka, veidojot izlases kopu jeb izlases kopumu, tiek ievērots nejaušās jeb vienādu iespēju princips.
2. Par ģenerālkopu sauc visu statistiskās izziņas objektu, to vienību kopumu, par kuru vēlas iegūt statistisku informāciju. Apsekojumam atlasīto vienību kopu statistikā sauc par izlasi jeb izlases kopu, bet vienību kopu, no kuras notiek atlase – par ģenerālkopu.
3. Izlases novērošanai ir šādas priekšrocības:
1) tā ļauj ievērojami ieekonomēt naudas līdzekļus un darbaspēku;
2) tā ļauj paātrināt nepieciešamo datu ieguvi;
3) tiek dota iespēja paplašināt novērošanas programmu;
4) ir iespējams samazināt nepieciešamo darbinieku skaitu;
5) tā sniedz iespēju izstrādāt un precizēt kopas pilno novērošanu.
4. Darbā tika apskatīti 7 izlases veidi:
a) īsti nejaušā vai vienkārša gadījumizlase;
b) mehāniskā izlase;
c) tipoloģiskā jeb stratificētā izlase;
d) sērijveida jeb ligzdveida izlase;
e) kombinētā izlase;
f) daudzpakāpju izlase;
g) daudzfāzu izlase.
5. Lietojot izlases novērošanu, rodas trīs galvenie uzdevumi:
izlases lieluma aprēķināšana, kurš nepieciešams, lai ar doto varbūtību iegūtu pieprasītās precizitātes rezultātus;
izlases kļūdas iespējamas robežas aprēķināšana, kas garantēta ar doto varbūtību, un tās salīdzināšana ar pieļaujamo kļūdu;
varbūtības aprēķināšana, ka izlases kļūda nepārsniedz pieļaujamo kļūdu;
6. Izlases lielums tiek aprēķināts izlases apsekojuma projektēšanas stadijā. …
