1. STATISTISKĀ NOVĒROŠANA
Lai iegūtu statistisko informāciju par pētāmo parādību un varētu to analizēt, ir jāveic statistiskā pētīšana, ko var iedalīt trīs posmos:
• novērošana (ziņu, datu vākšana);
• apkopošana jeb grupēšana;
• vispārināšanai jeb analīze.
Lai veiktu statistisko pētījumu, nepieciešama zinātniski pamatota informācijas bāze. Tā veidojas statistiskās novērošanas rezultātā, kura ir sociāli ekonomiskā pētījuma sākotnējā stadija.
Statistiskā novērošana ir sistemātiska un racionāli organizēta, uz statistikas zinātnes un prakses atziņām balstīta sākotnējās informācijas vākšana, ar mērķi to izlietot sabiedrisko parādību un procesu analīzē. [14., 92.]
Statistiskā novērošana ir sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi. [1.]
Novērošana ir statistiskās pētīšanas pirmais posms, un tās uzdevums ir iegūt sākotnējo informāciju par pētāmās parādības atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izmantot statistiskās pētīšanas nākamajiem diviem posmiem: apkopošanai un gala mērķim - analīzei. Tā kā novērošana ir statistiskās pētīšanas pirmais posms, tad ir jācenšas iegūt maksimāli pilnīgu, sistemātisku, pareizu un lētu sākotnējo informāciju.
Cilvēkam, kurš veic statistisko novērošanu, tā jāorganizē pēc noteiktiem noteikumiem, kuru ievērošana ļauj nodrošināt statistiskā pētījuma drošu pamatu.
Statistiskajiem novērojumiem jāatbilst šādām prasībām:
• novērojamai parādībai jābūt ar zinātnisku vai praktisku nozīmi, kura atspoguļo noteiktu sociāli ekonomisko parādību;
• datu savākšanai ir jānodrošina faktu pilnīgums, kas attiecas uz pētāmo parādību;
• lai nodrošinātu statistisko datu ticamību, nepieciešama rūpīga un vispusīga savākto faktu kvalitātes pārbaude;
• statistiskās novērošanas zinātniska organizācija nepieciešama, lai radītu vislabākos apstākļus objektīvu materiālu ieguvei. [14., 92.]
Novērošanas paņēmieni aptver to paņēmienu kopumu, ar kuriem var iegūt nepieciešamo informāciju. Atkarībā no tā, kā realizē novērošanu, izšķir primāro un sekundāro novērošanu.
Statistisko novērojumu veidi ir šādi:
• valsts statistiskie novērojumi;
• pārējie statistiskie novērojumi – dažādas aptaujas.
…
