Mūsdienās mūsu tautā ir sajaukušās tautas tradīcijas ar baznīcas rituāliem. Tie ir atšķirīgi rituāli.
Jau pēc nosaukuma var saprast, ka tas ir laiks, kad diena paliek lielāka jeb garāka. Diena kļūst garāka par nakti. Pēc kalendāra pavasaris sākas 21.martā. tad arī vajadzētu svinēt Lieldienas. Lieldienas ir saules svētki, jo tie simbolizē gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi. Ziemas tumšie spēki atkāpjas un dod vietu saulei un gaismai.
325.gadā Nīkijas koncilā tika pieņemta Kristus augsāmcelšanās svētku svinēšanas laika kārtula. Tā noteica, ka Lieldienas svinamas pirmajā svētdienā pēc 21.marta, kad iestājusies pilna mēness fāze.
Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēla. Tad piemin Kristus ciešanas un nāvi. Klusajā nedēļā ietilpst Pūpolu svētdiena, Zaļā ceturtdiena, Lielā piekta jeb piektdiena., Klusā sestdiena un Lieldienas.
Mums tuvākas un saprotamākas ir latviešu tautas senās tradīcijas nevis baznīcas rituāli. Lieldienās ir daudz simbolisku izdarību.Šūpoles kāra sestdienā pirms Lieldienām. Visu gatavoja iepriekš. Šūpoles kāra augstā vietā vai uz kalniņa, bet necēla ūdens malā un aramzemē.
Vispirms izšūpoja saimnieku un saimnieci.
Pēc Lieldienām šūpoles izjauca un sadedzināja. Ola ir saules un topošās dzīvības simbols. Olas apaļums tika pārnests uz cilvēkiem. Teica, ka cilvēks arī būs apaļš un veselīgs, ja ēdīs olas. Lieldienu rītā saimniekam jāsagriež ola tik gabalos, cik mājās ir ļaužu. Tad visi būšot vienādi veseli un saticīgi. Olas krāsoja, dāvināja, deva par šūpošanu, mainījās, sitās ar tām. Lieldienās bija paraža putnu dzīšana. Cilvēki taisīja troksni, lai aizbaidītu raganas, laumas un citas sliktas lietas.
Ļaunos garus no mājām dzina arī ar pīlādža zaru. Citi arī būrās un kaitēja kaimiņiem ar visādām izdarībām.
Tāpat kā Ziemassvētkos, arī Lieldienās gāja ābeles kratīt, lai rudenī būtu laba raža.
Lieldienās gāja rotaļās un dziedāja. Tajās piedalījās liels skaits cilvēku. …
