Izīrētā dzīvojamā telpā dzīvojošās personas

Ikkatram ir nepieciešama sava dzīvesvieta, taču ne katram pieder savs īpašums, kuru izmantot šādiem nolūkiem, tādēļ daudz ir to personu, kas dzīvo īrētās dzīvojamās telpās, jo īres līgums var būt par tiesisku pamatu personai apmesties uz dzīvi noteiktā īpašumā un deklarēt to kā savu pastāvīgo dzīvesvietu. Dzīvojamo telpu īre ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā sevišķi aktuāla bija pirmajos desmit gados pēc Pirmā pasaules kara, kad daudzas ēkas bija izpostītas un trūka dzīvošanai derīgu telpu. Tā sauktās dzīvokļu krīzes risināšanai jau 1920. gadā tika pieņemti pirmie normatīvie akti, kas regulēja dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības, taču tās savu aktualitāti nebūt nav zaudējušas arī mūsdienās. Pašlaik ir ļoti strauji uzplaukusi dažādu dzīvojamo ēku un ciematu būvniecība visā Latvijā, kas tikai liecina par izīrējamo dzīvojamo telpu nepieciešamību.
Tā kā īres tiesiskās attiecības ir pieskaitāmas privātajām tiesībām, tad pusēm ir tiesības brīvi vienoties par līguma noteikumiem, taču dzīvojamo telpu īres gadījumos likumdevējs īpaši aizsargā īrnieku kā šo tiesisko attiecību vājāko pusi, nosakot to personu loku, kuras īrnieks drīkst pie sevis iemitināt arī bez izīrētāja piekrišanas. …