Pirms iestāšanās medicīnas koledžā strādāju Paula Stradiņa KUS neiroreanimācijas nodaļā par māsu palīgu. Man bija jāaprūpē pacienti ar galvas traumām, pēc operācijām, kuri pārsvarā paši neelpoja. Nācās viņus mazgāt, grozīt, lai nerastos izgulējumi. Tāpēc izvēlējos savam referātam tēmu par izgulējumiem un to profilaksi.
Izgulējums ir ievainojums, ko parasti izraisa pastāvīgs spiediens, kas bojā ādu un zemādas audus. Tā ir brūce, ļoti lēnām dzīstošs kompresīvi - išēmisks ādas bojājums. Izgulējumi rodas nefizioloģiska spiediena dēļ uz audiem. Sīko asinsvadu kompresija noved pie mikrocirkulācijas pārtraukšanās jeb išēmijas. Ja lokālā išēmija ir ilgāka par 2 stundām, rodas nekrozes. Sēžot vai guļot noteiktā pozā, dažas ķermeņa daļas saņem vairāk spiediena nekā citas (šajās vietās kauls ir tuvāk ādas virsmai), piemēram, gūžas, ceļi, krusti. Āda šajās vietās tiek iespiesta starp kaulu un citu virsmu (gultu, krēslu).
Āda ir lielākais ķermeņa orgāns. Tai ir divas pamatdaļas - epiderma un derma. Zem dermas ir taukaudu slānis, zem kura atrodas muskuļi un kauli.
Epiderma ir virsējais ādas aizsargslānis, tai ir 5 kārtas - bazālā, dzeloņainā, graudainā, spīdošā un raga kārtas. Laiks, kas nepieciešams, lai šūnas no bazālās kārtas uzaugtu līdz raga kārtai, ir 30 dienas. Epiderma pasargā ķermeni no mikrobiem un infekcijām. Uz plaukstām un pēdām tā ir biezāka.
Derma ir ādas iekšējais slānis, tai izšķir kārpiņu un tīklaino kārtu. Kārpiņu kārtā ir daudz šūnu, nervu, asins kapilāru, sviedru dziedzeru, tauku šūnu, matu sakņu. Šī kārta baro epidermu. Tīklainajā kārtā ir maz šūnu, bet daudz koligēno šķiedru, kas iet paralēli virsmai, elastīgo šķiedru, un dziļumā - taukšūnu. Šī kārta uztur ādu dzīvu un veselu.…
