Mūsdienās, kad informācijas apjoms nemitīgi mainās, arvien lielāku lomu iegūst cilvēka spējas elastīgi rīkoties, izmantojot zināšanas, prasmes, iemaņas. Prast šīs apgūtās prasmes izmantot vēl nebijušās situācijās, kā arī prast sadarboties un strādāt komandā.
Izglītības iegūšana sākas jau ar pirmajiem mirkļiem, ko bērns pavada skolā. Demokrātiskā sabiedrībā izglītoties nozīmē ne tikai iegaumēt kaut kādus faktus, ko saka skolotājs, bet gan darbojoties (jautājot, spriežot, diskutējot, secinot, salīdzinot, analizējot, sintezējot), kā arī darbojoties individuāli, pārī vai grupā. Skolotājs ir mācīšanās ierosinātājs un veicinātājs.
Sākumskola ir svarīgs posma, tas arī būtiski atšķiras no pārējiem posmiem izglītības ķēdē. Bērns nokļūstot jaunā, neierastā vidē, kļūst īpaši jūtīgs pret pieaugušo cilvēku vērtējumu, tāpēc katra, pat vissīkākā neveiksme vai negatīvs vērtējums, īpaši, ja tas atkārtojas, bērnā var radīt mazvērtības kompleksu, kas var atstāt nevērtības izjūtu pat uz visu mūžu. Tāpēc ļoti svarīgi jau pašā sākumā ļaut bērnam noticēt savām spējām. Mācīšanās un attīstība ir nepārtrauktas pārmaiņas, tāpēc skolotājam nepārtraukti jāpiedalās to vērtēšanā. Bērna pašnovērtējums aug, ja viņš spēj sevi apliecināt, parādot visu, ko zina, prot, var. Skolotājam ir svarīgi redzēt un novērtēt šo progresu. Vērtīgāks par atzīmi ir bērna darbošanās prieks, uzdrīkstēšanās, atraisītība un ticība saviem spēkiem. to nevar novērtēt ar atzīmi, tajā pašā laikā 7 gadus vecam bērnam ir nepieciešams šis vērtējums, kas pamudina uz tālāku darbību. Tādēļ ir nepieciešams atrast labāko pieeju vērtēšanai no skolotāju puses, kā arī iesaistīt šajā darbā pašu bērnu. Vērtēšana rada skolēnam vai skolotājam nepieciešamību saņemt informāciju par to, vai skolēna zināšanu un prasmju līmenis ir atbilstošs mācību programmā uzrādītajam.
Vērtēšanas sistēmai ir jābūt rūpīgi izplānotai un prasmīgi realizētai, tā ir regulāri jāanalizē, jāizvērtē, jāuzlabo.…
