Šī punkta realizācija ir atkarīga no iestādes darbiniekiem, no tā cik ieinteresēti viņi ir aizsargāt izglītojamo personiskās mantas. Un uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Šī tiesība sakrīt ar izglītojamā pienākumu neapdraudēt savu un citu veselību, drošību un dzīvību. Kā pēdējais ir minēts, īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Kā viena no tiesībām vēl Izglītības likumā ir minēts, ka šā likuma 3. pantā minētajām personām ir tiesības izgūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Kā arī izglītojamajam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru. Likumā ir minēts, ka izglītojamam ir tiesības apgūt kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī abus šos mācību priekšmetus vienlaicīgi.
Iepazīstoties ar Izglītības likumu secināju, ka praktiski izglītojamā pienākumi reti kad praktiski realizējas ikdienas dzīvē. Domāju, ka izglītības sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas, lai liktu izglītojamajiem saprast, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi un šie pienākumi ir jāpilda un jāievēro.
…