Secinājumi
Darba noslēgumā var veikt šādus secinājumus:
Pirmkārt
• Ja gribam saprast mūsu pasauli, socioloģija mums ir nepieciešama. Atšķirībā no daudzām citām zinātnēm, kas mums ir logs uz ārpasauli, socioloģija ir refleksīva: tā ir spogulis, kurā sabiedrība var redzēt pati sevi. Socioloģija gan domā teorētiskos un abstraktos jēdzienos, taču vienmēr dialogā ar sabiedrību. Tā attīsta īpašu valodu, kura dod iespēju, kura dod iespēju dziļāk izprast sabiedrību un gūto izpratni nodot atpakaļ pašas sabiedrības locekļiem. Tieši šī refleksivitāte ir īstais iemesls, kāpēc daudzi politiskie režīmi socioloģiju nosodījuši. Bet tās dēļ socioloģija vienmēr bijusi laikmetīga un moderna.
Otrkārt
• Gan Vladimiru Meņšikovu, gan Brigitu Zepu var saukt par vieniem no vadošajiem sociologiem Latvijā. Lai iegūtu atbilstošu akadēmisko izglītību tieši socioloģijā, šiem cilvēkiem bija jāpārvar dažādi šķēršļi - to, ka socioloģija vispār netika atzīta, kā arī to, ka atsevišķas studiju programmas, kura gatavotu socioloģijas speciālistus nepastāvēja, un, lai apgūtu socioloģiju, bija jāstudē filozofija, [5, 34-35], tomēr tagad, kad socioloģija ir atzīta un tiek arī akadēmiski pasniegta, viņi var lepoties ar to, ka ir izturējuši gadus, kad socioloģija netika uzskatīta par zinātni un, ka pašlaik ir kļuvuši par pazīstamiem sociologiem Latvijā.
Treškārt
• Izanalizējot Vladimira Meņšikova un Brigitas Zepas publikāciju tematiku, var secināt, ka abi socioloģi ir publicējuši daudzus sabiedrībai nozīmīgus un interesantus rakstus, pārstāvot dažādus pētījumu virzienus, kā arī to, ka šiem abiem sociologiem tieši izglītības socioloģija ir kopīgs pētīšanas virziens.
Ceturtkārt
• 1981. gada rakstā „Inženiertehniskās inteliģences dzīves veida pamatjautājumi” Vladimirs Meņšikovs pievēršas tieši inženiertehniskās inteliģences dzīves veida vērtējumam. „Inženiertehniskā inteliģence daudz lasa speciālo literatūru,” uzsver Vladimirs Meņšikovs, „jo tā ir galvenais avots jaunākās informācijas iegūšanai profesionālā darba sfērā.” „Jo augstāks izglītības līmenis, jo vairāk vērojama tendence brīvo laiku izmantot tieši lasīšanai, mazāk televīzijai un radiopārraidēm.” Vladimirs Meņšikovs atklāj, ka liela daļa speciālistu daudz laika ziedo pašizglītībai. [19, 83]
• 2005. gadā Vladimirs Meņšikovs savā rakstā „Augstākās izglītības stratēģija un pespektīvas Latvijā” jau runā par konkrētām problēmām un aktualitātēm izglītības sistēmā kopumā tirgus ekonomikas apstākļos: jaunieši, iegūst izglītību, bet nevar atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu ar adekvātu atalgojumu, ka nepastāv sadarbība starp augstskolām un darba devējiem. [8]
• Rakstā „Augstākās izglītības stratēģija un pespektīvas Latvijā” Vladimirs Meņšikovs uzsver izglītības nozīmi cilvēka dzīvē. [8]
• Savā rakstā „Izglītības paradigmas un sociālais dialogs” Vladimirs Meņšikovs vairāk ir pievērsies tieši sociālajam dialogam un partnerattiecībām izglītībā. [9]
• 2006. gada rakstā Vladimira Meņšikova rakstā „Problēmas var atrisināt pārējā no sociālā dialoga uz partnerattiecībām” tiek uzsvērts tas, ka svarīga ir sadarbība ne tikai valstiskā līmenī, bet svarīga ir arī sadarbība starp pasniedzēju un studējošo. [10]
…
