Ievads
Izglītība ir viena no cilvēku darbības svarīgākajām nozarēm, bez kuras nav domājama sabiedrības attīstība. Saskaroties ar daudzām nākotnes problēmām, cilvēce saskata izglītībā nepieciešamo nodrošinājumu miera, brīvības un sociālā taisnīguma ideālu sasniegšanai. Tā ir pamats dziļākai un harmoniskākai cilvēka attīstībai, kas var mazināt nabadzību, tumsonību, apspiestību un kara draudus. Izglītība ir nepārtraukts zināšanau, prasmju un attieksmju pilnveidošanas process, kā arī būtisks personības attīstības līdzeklis attiecību veidošanai starp indivīdiem, grupām un nācijām.
Izglītībai ir jādod arvien lielāks ieguldījums ekonomiskajā un sociālaja attīstībā. Izglītības sistēmai bieži pārmet nespēju atrisināt bezdarba problēmu, taču šāds pārmetums parasti ir tikai daļēji pamatots, jo pilnīgas nodarbinātības sasniegšanai ir arī politiski, sociāli un ekonomiski priekšnoteikumi. Problēmu, kas saistīta ar piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību darba tirgū, varētu veiksmīgāk risināt elastīga sistēma, kura nodrošinātu dažādu izglītības veidu, izglītības un darba dzīves, un tālākās izglītības saskaņu.
Darba mērķis: salīdzināt izglītības sistēmas Latvijā un Vācijā.
Darba uzdevumi:
1) sameklēt kritērijus, pēc kuriem salīdzina izglītības sistēmas,
2) sameklēt informāciju par Vācijas un Latvijas izglītības sistēmām,
3) analīzēt Latvijas un Vācijas izglītības sistēmas,
4) salīdzināt Latvijas un Vācijas izglītības sistēmas.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi autore sameklēja OECD indikatoru sistēmu, pec kuras salīdzina izglītības sistēmas vairāk nekā 40 OECD valstīs. Tika atrasta informācija, balstoties uz izvēlēto indikatoru, gan par Latviju, gan par Vāciju. Tika sastādītas tabulas, pēc kurām ir vieglāk salīdzināt izglītības sistēmas.
Pamatā tiek izmantoti dati no grāmatas „Education at a Glance 2008”, „Izglītības indikatoru sistēmas” un no interneta resursa http://data.csb.gov.lv/.
…