Izglītības reforma Latvijā, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā krievvalodīgo skolās, ir sociāla problēma, kas jārisina politiskā ceļā. Tomēr, pirms veikt izglītības politikas analīzi un realizēšanu, ir nepieciešamas noskaidrot, kādi viedokļi dominē sabiedrībā attiecībā uz paredzamo reformu. Tā kā mūsdienās politisko lēmumu pieņemšanas procesā arvien vairāk tiek piesaistīti eksperti, šī problēma ir risināma akadēmiskā un miermīlīgā ceļā. Šai problēmai nepieciešams praktisks risinājums uz teorētisko zināšanu bāzes. Tas nozīmē, ka ir svarīgi noskaidrot ne tikai sabiedrības viedokli, bet uzklausīt arī ekspertu ieteikumus un prognozes. Aso krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju pretreakciju ir izsaucis pirmais apjukums. Ir saprotamas krievvalodīgo skolēnu bailes no tā, ka sarežģītus priekšmetus būs vēl grūtāk apgūt, ja tie tiks pasniegti latviešu, nevis krievu valodā.
Pētnieciskā darba ietvaros tiek izmantotas gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā metode. Kā jau minēts, ir svarīgi ņemt vērā arī speciālistu viedokli, tāpēc problēmas izpētē tiek iesaistīti eksperti, kas sniedz interviju par konkrēto tēmu. Protams, nedrīkst ignorēt arī sabiedrības viedokli. Šoreiz akcents tiek likts uz vidusskolniekiem, kas zināmā mērā spēj saprast savus vienaudžus krievvalodīgo aprindās, kurus reforma skars vistiešākajā mērā.
Tiek izvirzīti sekojoši pētījuma uzdevumi:
1.Iepazīties ar sociālās problēmas būtību.
2.Noskaidrot gan latviešu, gan krievvalodīgo attieksmi pret reformu.
3.Noskaidrot ekspertu viedokli un ieteikumus.
Pētījuma mērķis ir uz iepazīto viedokļu pamata veidot priekšstatu, kāpēc ir radušās problēmas izglītības reformas realizēšanā.
2004. gada 1. septembrī īstenosies pēdējā reforma, kas būtiski nostiprinās 1991. gada 4. maija Neatkarības deklarācijā pasludināto Latvijas valsts neatkarību. Neapšaubāmi — tā ir ideoloģiska reforma, tā ir atgriešanās pie unitāras valsts ideoloģiskā modeļa. Līdz ar to tiks dots būtisks trieciens gan divkopienu valsti nostiprinošajai ideoloģijai, gan divkopienu valsts izveides sludinātājiem. Šobrīd kā pamata argumenti latviešu valodas īpatsvara un nozīmības palielināšanai mācību procesā krievu un mazākumtautību skolās jāmin, pirmkārt, nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgas konkurences iespējas darba tirgū visiem valsts skolu beidzējiem un, otrkārt, nepieciešamība veidot Latviju par valsti, kuras sabiedrība būtu mazāk sašķelta, nekā tā ir pašreiz. Ir jāpievērš uzmanība tiem mītiem, ko veiksmīgi radījuši reformas pretinieki un ko kultivē plašsaziņas līdzekļi. Lielākoties visi atzīst, ka izglītības sistēmai ir nozīme vienotas sabiedrības izveidošanā. Tomēr izskan arī bažas par to, ka, ieviešot "divvalodīgo izglītību visās minoritāšu skolās ar 2004. gada septembri, var rasties problēmas lingvistiskām minoritātēm, ja izglītības reformu īsteno šai noteiktajā laikā. …
