Izglītības politikas pamatnostādnes Eiropas Savienībā un Latvijā

Mūsdienās izglītības politika ieņem nozīmīgu vietu pārējo politiku vidū. Tās darbībā ietilpst ilgtermiņa projekti, kuri sevi pilnībā attaisnojuši nebūs „ne šodien, ne rīt”, bet daudz tālākā nākotnē. Vēsturisko notikumu attīstības gaitā Eiropas institūcijas saprata, cik ļoti izglītības joma „iet roku rokā” ar ekonomiskajiem, sociālajiem uc. procesiem. Izglītota un augsta attīstības līmeņa sabiedrība ir spējīga veiksmīgi organizēt notiekošos procesus Kopienas iekšienē, kā arī veiksmīgi konkurēt un saglabāt stabilitāti ārpus tās.
Izglītības politika Eiropas Savienībā izvirzījusi šādus mērķus:
piedalīšanās kvalificētas, vispārējas un profesionālas izglītības veicināšanā Eiropas Savienības dalībvalstīs;
Eiropas dimensijas attīstīšana izglītībā un valodu apguvē;
pielāgošanās spēju uzlabošana rūpniecisko pārmaiņu kontekstā (šeit, manuprāt, autors domājis pasākumu kopumu, kas veicina efektīvāku cilvēku pielāgošanos jaunajām tehnoloģijām);
mācībspēku un apmācāmo mobilitātes veicināšana;
kvalifikācijas celšana izglītības iestādēs;
sadarbība starp izglītības iestādēm;
informācijas un pieredzes apmaiņa vispārējās un profesionālās izglītības jomā.1
Tendences izglītības jomā
Ar izglītību pretī globālajiem procesiem. Augsta izglītības un apmācību kvalitāte ir ļoti svarīga, lai Eiropa turpinātu virzīties pa zināšanu sabiedrības ceļu un sekmīgi konkurētu globalizētajā pasaules ekonomikā un ne tikai.…