Izglītības politika Eiropas Savienībā

Nereti pirms studiju uzsākšanas ārzemēs rodas bažas par Latvijā saņemtā diploma un apgūtās mācību programmas atzīšanu citās valstīs. Šis jautājums skar ne tikai Latvijas, bet gan visu Eiropas Savienības dalībvalstu studentus. Tā kā ES galvenais darbības virziens ir ekonomika - brīvais tirgus, tad arī izglītības sfēra nepaliek novārtā. Eiropas Savienību interesē jautājumi, kas saistīti ar darbaspēka brīva pārvietošanos. Svarīgs priekšnosacījums, lai nodrošinātu brīvu darbaspēka pārvietošanos, ir savstarpēja profesionālo kvalifikāciju un izglītības diplomu atzīšana. Tomēr Līgumā par Eiropas Savienību nav minēti nekādi precīzi nosacījumi, kādai jābūt izglītības sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas ir skaidrojams ar to, ka katra valsts pati veido savu izglītības sistēmu, nosaka mācību programmu un tās valodu.
Pēc Latvijas iestāšanās ES Latvijas pilsoņiem, tāpat kā visiem ES pilsoņiem, ir tiesības studēt un mācīties jebkurā ES dalībvalstī. Dalība ES paver plašākas izglītības iespējas, tiks nodrošināta diplomu un kvalifikācijas savstarpēja atzīšana, nebūs vairs jākārto mācību vīzas, kā rezultātā Latvijas studentiem būs vieglāk doties studēt uz citām Eiropas valstīm.
Jebkuram Latvijas pilsonim būs tiesības pieteikties studijām, apmācībai vai pētnieciskajam darbam jebkurā ES valstī. ES mācību iestādes darbojas pēc vienota principa - vienlīdzīga attieksme pret visiem studentiem. Ārzemju studenti tiek uzņemti ar tādiem pašiem noteikumiem kā pavalstnieki, un ārzemniekiem netiek piemērota augstāka studiju maksa. Ja tiek maksāta stipendija jebkuram studējošajam ir tiesības pretendēt uz tās saņemšanu. …