Mūsdienās cilvēks bez izglītības – „izdzīvot nevar”, jo īpaši tagad, kad visā pasaulē un Latvijā ir krīzes laiks – cilvēkus ik dienas atlaiž no darbiem un daudzi no viņiem ir tādi, kuriem ir augstākā izglītība – bakalaura vai pat maģistra grāds.
Izglītība – sistematizētu zināšanu un prasmju ieguves un attieksmju veidošanās process u rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums.
Izglītības mērķis – personas pilnveide pašrealizācijai, valsts un sabiedrības labklājības veicināšanai.
Šajos laikos cilvēkresursu attīstībai svarīgākie pasākumi īstenojami darbaspēka kvalitātes (īpaši izglītības), motivācijas un demogrāfijas jomās: Latvijas izglītības sistēmai, tautsaimnieciskai un tiesiskai infrastruktūrai jātop vērstai uz tādu personisko īpašību kopuma attīstību kā :
pārliecinātība par sevi,
gatavība pieņemt lēmumus,
rūpēties par sevi un tuvākiem,
orientācija uz savu konkurētspēju un panākumiem karjerā.
Jāveicina motivācijas elementu dažādošanās sabiedrībā.
Latvijā un pasaulē pašlaik nav galvenais izglītība , svarīga ir izglītības atbilstība darba tirgus prasībām. Tāpēc ir mainījies un joprojām mainās izglītības saturs, kā arī izglītības iestāžu un to darbinieku struktūra, statuss, finansēšana. Pārmaiņu būtība – panākt:
lai Latvijā iegūtie izglītības diplomi tiek atzīti visā pasaulē, it īpaši Eiropas Savienībā
integrēt Latvijas jauno paaudzi uz vienotas izglītības bāzes
Latvija var lepoties, ka tai ir pasaulē 2. vieta aiz Kanādas – ar vislielāko studentu skaitu. Pēc izmantotajiem datiem uz 10000 iedzīvotājiem 2008./2009. gadā bija 545 studenti. (ES vidēji 371) Tomēr šim augstajam rādītājam nav sekojusi atbilstoša publiskā finansējuma sadale – 77% studē par saviem līdzekļiem. Kopumā augstākajai izglītībai tiek novirzīti tikai 0,6 % no IKP, tāpēc tiek kritizēti 2 principi – kvalitāte un pieejamība, un jāsaka, ka to trūkums pašreizējā izglītības sistēmā tiek pamatīgi kritizēts, jo:
studentiem nav iespējas pilnu laiku veltīt mācībām, jo jāstrādā,
jāstrādā, jo jāmaksā mācību maksa un jānopelna izdzīvošanai,
mācību kvalitāte no tā cieš – pasniedzēji vairs nesagaida kvalitāti un studenti nav motivēti to dot.
Izglītības sistēmas pilnveidošanai nepieciešams integrēt darba devēju un darba tirgus prasības augstskolu mācību programmās, veidot ciešāku saikni starp augstskolas akadēmisko personālu un darba devējiem. Valsts atbalstā izglītībai jāpalielina atbalsts prioritārajām nozarēm, nosakot proporcionalitāti pret pārējām nozarēm, piemēram, rezervējot tām 10% no augstākajai izglītībai novirzītā finansējuma.
Izglītībā, jo sevišķi augstākajā patlaban izveidojies suboptimāls līdzsvars (zema cena, zema kvalitāte), kura rezultātā studenti nav ieinteresēti maksāt augstu cenu par labu izglītību, bet augstskolas nav ieinteresētas piedāvāt augstu kvalitāti izglītībā par labu cenu. Augstākās izglītības saturs nav pieskaņots darba tirgus prasībām, valsts finansējums nav vērsts uz stratēģisku attīstības mērķu veicināšanu, studentu izvēle par labu mācību programmām balstās uz pašreizējo profesiju ienesīguma apsvērumiem – turklāt nereti kļūdainiem. …
