Izglītība mūsdienu Eiropā tiek skatīta saistībā ar sabiedrības daudzveidību, cilvēku ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, cilvēktiesībām, vienlīdzību un dzimumu līdztiesību. Arī izglītības procesi vairs netiek uztverti viennozīmīgi. Izglītība mūsdienās nav tikai mācīšana un mācīšanās, bet ietver arī mūžizglītību, mobilitāti, integrāciju, tālākizglītību, pašvērtēšanu un citas jomas. Kvalitatīva, pieejama un konkurētspējīga izglītība ir svarīgākais priekšnoteikums zinošas, radošas un mērķtiecīgas personības veidošanai, Latvijas kopējā cilvēkkapitāla pieaugumam.
Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātais ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Dokumentā par galveno izaugsmes resursu ir atzītas iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana. Šādā izaugsmes modelī zināšanas virza darbaspēka kvalitāti, kapitāla izmantošanu un tehnoloģiju attīstību. Izglītota un zinoša sabiedrība kļūst par valsts iekšējās un ārējās drošības garantu. Zināšanu pārvaldība, koordinēta un virzīta to radīšana, uzkrāšana, izplatīšana, lietošana kā komplekss process kļūst par ekonomikas un sociālās dzīves pamatu, aptverot visu valsti un sabiedrību.
Latvijas iedzīvotāju zināšanu potenciāls ir spējīgs pildīt šīs funkcijas, taču nepieciešama tūlītēja koordinēta rīcība tā izmantošanai un palielināšanai. Valstī vienotai izglītības politikai ir izšķiroša nozīme Latvijas izaugsmes modeļa īstenošanā.
Tieši tāpēc šī darba autors izvēlējās mūsdienu sabiedrībai tik aktuālu tēmu, kā izglītības nozare Latvijā. Šī referāta mērķis ir izpētīt izglītības nozari Latvijā, izanalizēt tās aktuālākas tendences un reformas un tā rezultātā izdarīt secinājumus par Latvijas izglītības nozares attīstību.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams risināt sekojošus uzdevumus: pirmkārt, īsi un konkrēti raksturot izglītības sistēmu, tās darbību un visnozīmīgākās tendences, pamatojoties uz valsts likumdošanu un oficiālām atskaitēm; otrkārt, apskatīt galvenās izglītības nozarē notiekošas reformas un aktuālākos ar tām saistītus jautājumus, analizējot valsts izglītības statistikas datus; treškārt, izstrādāt un argumentēt secinājumus par Latvijas izglītības nozares attīstību.
Lai pilnvērtīgi pildītu nostādītos uzdevumus, darbā tiks izmantotas sekojošas pētnieciskās metodes – literatūras avotu analīze, salīdzināšanas metodes, tabulu un statistisko datu izpēte. Šī darba izstrādē ir izmantoti tādi informācijas avoti, kā Latvijas Republikas likumi, valdības rīkojumi, Izglītības un Zinātnes Ministrijas pārskati un citi oficiāli dokumenti, valsts statistikas dati, periodiski izdevumi un interneta resursi.…
