NOBEIGUMS
Izglītības sistēma Latvijā ir diezgan komplicēta un sarežģīta - ir iespējama izglītības sistēmas sadalīšana apakšsistēmās. Šāda iedalījuma pamati var būt dažādi – iedalījums var tikt veidots pēc pakāpēm, pēc veidiem un pēc ieguves formas. Šādas iedalīšanas fakts nosaka arī izglītību regulējošās likumdošanas, kā tiesību aktu kopuma izglītības jomā sadalīšanos, noteiktos regulēšanas laukos - vispārējās izglītības, augstākās izglītības un profesionālās izglītības.
Problēmas Izglītības likumu un tiem pakārtoto normatīvo aktu īstenošanā galvenokārt tiek risinātas ar reformu palīdzību, kuras no juridiskās tehnikas viedokļa izpaužas likumu un to pakārtoto normatīvo aktu grozījumos.
Galvenās problēmas likumu un tiem pakārtoto normatīvo aktu īstenošanā rodas gadījumos, kad sabiedrība nepieņem vai pieņem ar negribu jaunievedumus, kuru uzdevums ir risināt jau esošās problēmas. Šāda situācijas rodas sekojošu iemeslu dēļ. Sabiedrība nepietiekami tiek informēta par gaidāmajām pārmaiņām un tās sekām – gan pozitīvajām, gan arī negatīvajām.
Jāatzīmē fakts, ka nav notikusi diskusijas ar sabiedrību, par jaunievedumu īstenošanu praksē.
Milzīgu lomu izglītības jomā spēlē Izglītības un zinātnes ministrijas izdotie iekšējie normatīvie akti, kas sīkāk par likumiem un tiem pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem reglamentē jau konkrētus jautājumus izglītības jomā.
Darba nobeigumā vēlētos norādīt, ka izglītības jomā ir problēmas un tās rada tieši tiesību akti, kam šī joma būtu jāsakārto. Visas problēmas sakņojas tajā, ka likumdevējs reglamentējot izglītības jomu ņem vērā tikai sociāli politisko situāciju un atsevišķu sabiedrības grupu vēlmes. Tajā pat laikā tiek aizmirsti izglītības pamatmērķi, kas tika minēti darba sākumā. Politiskās spēles un naudas līdzekļu sadale ir kļuvusi par prioritāti, pakārtojot sev jaunās paaudzes izglītošanu un līdz ar to arī valsts nākotni.
…