Izglītības iestāžu vēsture Latvijā

Gothards Fridrihs Stenders dzimis 1714. g. 27, augustā Lašu mācītāja muižā. Viņa tēvs bija liels vecklasisko valodu mīļotājs un iemācijaja šo mīlestību arī savam dēlam. Bauera skolā Subatē, kur Stenders jaunībā mācījās, viņš nodarbojās sevišķi ar latiņu valodu. No 1736. līdz 1739. g. viņš studēja Jēnā un Hallē teoloģiju, vecās valodas un retoriku. Hallē viņš arī pasniedza mācību bāriņu namā un pieķērās pietiskajam virzienam. Bet, novērodams tā pārmērības, viņš pieņēma racionālistiskus uzskatus, kuru dēļ viņam bija sava vieta bāriņu namā jāatstāj. Viņš sāka nodarboties ar Volfa filozofiju, Kurzemē pārnākdams, Stenders pieņēma mājskolotāja vietu Lielbērstelē un nodevās še matemātikas studijām. 1742. g. viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu. 1744. g. Stenders aizgāja uz Birzgali par mācītāju un sāka nodarboties ar latviešu valodu, īpaši no ļaužu mutes to noklausīdamies. Bet 1752. g. nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš pazaudēja māju kustoņus. Turpmākā gadā Stenders pārgāja uz Žeimi, Lietuvā.
Stenders 1765. g.no Vācijas ceļoja uz Pēterpili un no turienes uz Jelgavu. 1766. g. viņš pieņēma Sērpils un Sunākstes mācītāja vietu, kur palika līdz sava mūža galam. Viņš mira 17. maijā 1796. g. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.[4;118]…