Izglītības attīstība Latvijā

1918. gada 18. novembrī pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tika nodibināta neatkarīga Latvijas valsts. Līdz ar to beidza pastāvēt cara laika, tā sauktā apgaismības kārtība. Mainījās izglītības mērķi un uzdevumi un bija jāpārkārto tās sistēma un saturs. Latvijas pedagogi cītīgi apguva rietumu valstu pedagogu darba pieredzi, tādējādi paātrinādami tautas izglītības pārkārtošanu un pedagoģiskās domas attīstību, bet arī bagātinādami to ar pasaules jaunākajām idejām. Tajos gados nebija šaubu par to, ka jaunās izglītības izveidē izmantojama arī latviešu tautas uzkrātā pieredze un tradīcijas.
Svari ir tas, ka arī mūsdienās izglītībā ir svarīga vieta ir tautas uzkrātajai pieredzei.
Visnozīmīgākais posms latviešu tautas izglītības un nacionālās pedagoģiskās domas attīstībai vēsturē neapšaubāmi ir Latvijas pirmās brīvvalsts laiks no 1918. gada līdz 1940. gadam, kad šīs tautas kultūras nozare ieguva neierobežotu izaugsmes brīvību, kad netraucēti varēja attīstīties visdažādākie pedagoģijas virzieni. Īpaši brīvvalsts pirmajā gadu desmitā, kad valsts sasniedza maksimālo patstāvību un radīja iespējas visu kārtu un visu Latvijas iedzīvotāju tautību bērniem iegūt izglītību.…