Frenē atzīmju sistēmu tradicionalajā skolā vērtē kā vienu no negatīvajām. Tādēļ Frenē skolās atzīmes vispār netiek liktas. Pēc viņa domām atzīmes neatspoguļo berna intelektuālo potencialu un zināšanu īsto kvalitāti.
Lielu uzmanību Frenē ir pievērsis pilsoniskai un tikumiskai audzināšanai. Viņš it īpaši uzsver, ka šajā jomā ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. Pēckara laikā strauji pieaug bērnu un jauniešu noziedzība. Tādējādi zināmā mērā par to nes atbildību izglītības sistēma, proti, lielākā daļa pusaudžu pēc obligāto mācību beigšanas (40 – 50 gados no 6 līdz 14 gadiem) pārtrauca mācības vispār. Pieņemt darbā neizglītotus jaunus cilvēkus gandrīz neviens negribeja. Tieši šis fektors sekmēja strauju noziedzības un pārkāpumu pieaugumu.
Ta laika franču literatūrā mēs sastopamies ar dažādiem padomiem par to, ka skolai un ģimenei nav nekadas morālas ietekmes uz bērniem un pusaudžiem. Pēc Frena domām tas ir saistīts ar tradicionālas pedagoģijas kļūdainiem uzskatiem. Frenē norāda uz autoritarās pedagoģijas draudiem, kas pieprasa pakļaušanos skolotāja vārdam, jo tās rezultātā skolēns pierod izpildīt pavēles uz zaudē spēju kritiski domāt. Saskaņā ar Frenē ir pavisam neiederīgi un pat kaitīgi visu laiku bērniem stāstīt tradiciānālas pamācības: esi pieklājīgs, paklausīgs, izpalīdzīgs un augstsirdīgs, cienī savu skolotāju un apkārtējos. Tikumība, rakstījis Frenē, atgādina gramatiku. Mēs varam lieliski pārzināt tās likumus, bet neprast pielietot tos reālajā dzīvē. Tikumiskajai audzināšanai var iemācīt tikai pati dzīve, t.i., konkrēta bērna pieredze.
Frenē uzskata, ka īpaši nozīmīgas audzināšanas funkcijas ir audzēkņu pašpārvaldei. Skolā, kas strādā pēc Frenē metodēm, tiek rādīts tā saucamais skolas kooperetīvs. Kooperatīvu pārvalda tā saucamā padome, kas satāv no dažiem skolēniem un skolotāja. Padome risina skolas saimniecības jautājumu, ka arī jautājumus, kas ir saitīti ar disciplīnu un tās pārkāpumiem. Kooperatīvajā padomē ir nodrošināta vārda brīvība un lēmumi tiek pieņemti balsojot. Padomes sastavs katru gadu mainās. Frenē uzsver, ka skolas pašpārvalde socializē skolēnus, gatavo tos patstāvīgai dzīvei. Ka norāda Frenē, skolas pašpārvaldes darbībai ir jāatbilst bērna psiholoģijas īpatnībām, kā arī jāatbilst audzēkņu organiskajām interesēm.
Tada ir Frenē izstrādāts mācību un audzināšanas procesa modelis pamatskolā.
…
