Pēdējo gadu laikā pasaulē ir notikušas straujas pārmaiņas, ko ietekmējis zinātnes un tehnikas progress. Arvien pieaugušā informācijas tehnoloģiju attīstība, tautsaimniecības globalizācija, pakalpojumu īpatsvara pieaugums iekšzemes kopprodukta struktūrā, zinātņietilpīgo tautsaimniecības nozaru attīstība izvirza jaunas prasības cilvēkresursu attīstības un sociālās politikas jomā.
Neskatoties uz visumā labvēlīgo makroekonomisko situāciju Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) valstīs, dalībvalstis saskaras ar būtiskām sociālajām problēmām: salīdzinoši augsto bezdarba līmeni, nepietiekamu sieviešu un vecākās paaudzes cilvēku iekļaušanos darba tirgū, teritoriju nelīdzsvarotu attīstību, kvalificētu speciālistu trūkumu zinātņietilpīgajās nozarēs, it sevišķi informāciju tehnoloģiju jomā.
Pamatojoties uz augstāk minēto, ES iekšpolitikā aizvien lielāku nozīmi iegūst sociālā politika. 2000. gadā pieņemtajā Lisabonas stratēģijā, kas nosaka ES sociālo politiku un stratēģiju, ir minēts, ka līdz 2010. gadam ES ir jākļūst par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, nodrošinot ilgspējīgu ekonomisko augsmi, darba vietu skaita pieaugumu un sociālo kohēziju. [3]
Kopējais iedzīvotāju skaits valstī pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem - 2306434 iedzīvotāji (2005.g.sākumā) , bet pēc pašvaldību datiem – 2295382.
Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā (vīriešiem 15-61 gads un sievietēm 15-59 gadi) - 1473805 iedz., jeb 63,9% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī. Pēc pašvaldību datiem – 1416433 iedz., jeb 61,7% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī. Tā kā ne visas vietējās pašvaldības izstrādā plānus, kopējie plānos norādītie pašvaldību dati atšķiras no CSP datiem
Pēc CSP datiem nodarbināti ir 1035,9 tūkstoši iedzīvotāju (2005.g.sākums). Pēc pašvaldību datiem nodarbināto skaits pašvaldības teritorijā visā valstī sastādīja 775266 (dati nav pilnīgi, jo ne visas pašvaldības plānos norādīja šādas ziņas), kas bija aptuveni 34,0% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī un 53,4 % no iedzīvotāju skaita darbspējas vecuma. Procentuāli vislielākais skaits nodarbināto bija Rīgas reģionu pašvaldību teritorijās – 31,3% no kopējā iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā vai 64,8% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā Rīgas reģionā, Latgales reģionā – 7,2% vai 45,4%, Kurzemes reģionā – 6,3% vai 48,6%, Zemgales reģionā – 4,6% vai 37,4%, Vidzemes reģionā – 3,9% vai 37,4%. [5]…
