Secinājumi
Latvijai, atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, nebija nekādas noteikšanas par skolu un izglītības jomā. Tas viss tika stingri kontrolēts. 19.gs. beigās cara īstenotā pārkrievošanas politika sasniedza arī Latviju, kas būtiski ietekmēja turpmāko skolu un izglītības līmeņa kritumu. Rusifikācijas rezultātā visās skolās bērniem vajadzēja mācīt krievu valodu. Taču stipri kliboja pati pāreja uz krievu valodu tautskolās. Tādēļ laiku pa laikam Rīgas mācību apgabala vadība sprieda, kas darāms plānoto rezultātu sasniegšanai. Tautskolu inspektoru konferencēs izstrādāja speciālās metodes latviešu un igauņu skolēnu pārkrievošanai. Krievu birokrāti uzsvaru lika uz rupjas piespiešanas metodēm.
Tautskolu obligāti vajadzēja apmeklēt bērniem vecumā no 10 līdz 13 gadiem. Pārkrievošana norisinājās arī pilsētu skolās, patverot kā valsts elementārskolas, tā biedrību uzturētās un privātās skolas, ģimnāzijas un reālskolas. Lielu ieguldījumu tautas izglītības nodrošināšanā deva tautskolotāji.
Pilsētās elementārskolu skaits bija maz un to tīkls paplašinājās lēni. Šīm skolām piešķīra niecīgus līdzekļus, bet nepieciešamība pēc tām palielinājās sakarā ar strauji augošo pilsētas iedzīvotāju skaitu. Galvenais tautskolu tips bija trīsgadīgās pagastskolas. Pagastskolu skaits, izņemot Latgali, visumā bija pietiekams.
Vācu okupācijas varai sabrūkot, vieni no pirmajiem un visaktīvākajiem sabiedriskās dzīves atjauninātājiem un iniciatoriem skolu darba pārkārtošanā bija latviešu skolotāji. Jau no paša sākuma Rīgas skolotāju biedrības pilnsapulce apņēmās latviešu skolās ieviest skolēnu apmācību dzimtajā valodā. Valdība noteica, ka mācībām jānotiek dzimtajā valodā, paredzot bez latviešu arī nacionālo minoritāšu skolas. Jāsaka, ka pirmajos valsts atjaunošanas gados valsts piešķīra minoritātēm Latvijā tikpat lielas priekšrocības kā latviešu skolām. Visu jautājumus, kas bija saistīti ar izglītību un skolām, pārvaldība Izglītības ministrija.
Latvijas Tautas padomes 1919. gada 8. decembrī pieņemtā likuma par Latvijas izglītības iestādēm pamatā bija demokrātiskie principi: obligāta, vispārēja, bezmaksas izglītība dzimtajā valodā katram Latvijas iedzīvotājam. Tika akceptēts vienotās skolas princips, atsevišķi bija noteiktas mazākumtautību jeb minoritāšu skolu tiesības un pienākumi. …
