SECINĀJUMI
Latvijā nav vienotas un skaidras nostājas par izglītības kvalitātes jēdzienu.
Skolu reitingi neatspoguļo patieso izglītības kvalitāti tajās, un, izrādās, izglītības kvalitāti nav nemaz tik vienkārši definēt.
Izmantojot anketēšanas metodi bija veikts pētījums lai noskaidrotu jauniešu un viņu vecāku attieksmi pret izglītību Latvijā. Bija apjautāti 50., Daugavpils 10. vidusskolas 9. klašu skolēni un viņu vecāki (25. pret 25.) un bija saņēmti interesanti rezultāti.
Analizējot iegūto informāciju un veicot anketēšanu jauniešu un to vecāku vidū varu secināt, ka:
1. Katram Latvijas Republikas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi arī personai, kurai izsniegta pastāvīga uzturēšanās atļauja, arī Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.
2. Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautu izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.
3. Ģimenes videi un sociālo slāņu īpatnībām ir ievērojama loma izglītībā. Bieži vien zems sociālais un materiālais stāvoklis, kurā aug skolēns, kļūst nopietns šķērslis panākumiem mācībās.
4. Gan jaunieši, gan vecāki uzskata, ka pārkārtojumi mācibu procesā bija veikti nepareizi un tie nepalīdz mācībam.
…