SVID analīze mūsdienu mārketingā joprojām ieņem nozīmīgu vietu kā uzņēmuma koordināšu noteicēja mārketinga daudzfāzu telpā. SVID metode (S- stiprās puses, V- vājās puses, I- iespējas, izdevības, D- draudi) ir kompānijas faktiskā stāvokļa fiksēšana šobrīd un stratēģisko perspektīvu (dinamikas) apzināšana, pielietojot mārketinga zinātnē pieņemtos kritērijus [4,5]. Šie kritēriji pārklāj uzņēmuma struktūru un aktivitātes divās ortogonālās dimensijās: iekšējās vides analīze polarizējas pēc principa „stiprās puses”-„vājās puses”, savukārt ārējā vide tiek testēta attiecībā uz kompānijas tirgus iespējām un draudiem, ar kuriem jārēķinās tuvākā vai tālākā attīstības posmā.
Analīzi, sauktu arī SWOT (angļu abrev. Strengths Weaknesses Opportunities Threats) metode, ar sekmēm lieto, lai konstatētu kādā pakāpē kompānijas stratēģija atbilst tās iekšējiem resursiem un tirgus izdevību izmantošanai, un vai uzņēmumam nav pienācis laiks pārskatīt slēdzienus par tā vai cita resursa nepietiekamību (jeb vienkārši vājumu) un tā vai cita drauda realizēšanās bīstamības pakāpi. Kā atzīst daudzi vadošie mārketinga speciālisti (p., Džeks Dankans, Pīters Ginters u.c. [4]) viena no SVID analīzes būtiskākajām priekšrocībām, salīdzinot ar citām mārketinga analīžu koncepcijām, ir tās vērtība vadības un stratēģijas jomās, jo sniedz informāciju, kādi resursi un kādas iespējas kompānijai potenciāli būs nepieciešamas nākotnē, lai tā spētu sekmīgi reaģēt uz jauniem ārējās vides apstākļiem, to maiņu, nodrošinot apmierinošu peļņas līmeni; vai uzņēmumam pieejamo un izmantojamo resursu bāzē nav vājo vietu, kuras nepieciešams novērst; vai kompānijai nebūtu vērts izskatīt jaunas konkurences iespējas; kādi resursu un iespēju veidi spēlē galveno lomu, kādi- sekundāru. Būtiski arī izspriest, vai kompānijas esošie trumpji paliks tādi arī uz priekšu (cik ilgi, kādi faktori kritiskie?).…
