Secinājumi
1) Straujās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas Latvijā radījušas nepieciešamību risināt visdažādākās problēmas katrā ģimenē un darba kolektīvā. Psiholoģiskais komforts vai diskomforts, cilvēku izjūtas, viņu dzīve un darbs bieži vien rada stresu, kas būtiski ietekmē veselību.
2) Stress ir izdegšanas sindroma cēlonis. Viens no izdegšanas sindroma cēloņiem ir stress.
3) Stress nav ne negatīvs, ne pozitīvs. Tā ir normāla ķermeņa reakcija uz pārbaudi, problēmu, draudiem, uzbudinājumu, uztraukumu u. tml. Stress kļūst par problēmu, ja šādas situācijas notiek pārāk bieži un ilgst garu laika periodu.
4) Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādejādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.
5) Mūsu dzīve ir pilna ar stresa situācijām, tāpēc būtu jāzina, kā tās pārvarēt. Metodes, kā mazināt spriedzi un satraukumu, ir daudz un dažādas. Var izvēlēties vienu vai otru, bet galvenais, lai tās būtu efektīvas un ļautu mums justies apmierinātiem un veseliem.
6) Alkohols un smēķēšana nekādā gadījumā nav līdzekļi, ar kuru palīdzību mazināt stresu. It kā liekas, ka noreibstot no alkohola, cilvēks kļūst jautrs, atbrīvots un bezrūpīgs. Taču tas neatrisina stresa cēloņus, tas ir īslaicīgs stāvoklis. Ja bieži ar alkohola palīdzību tiek remdēti emocionālie pārdzīvojumi, ātri veidojas atkarība no tā. Bez tam alkohols ir toksiska viela, kas bojā aknu, centrālās nervu sistēmas šūnas un noved pie smagām. slimībām. Tāpat smēķēšana vairāk kaitē organismam, nekā mazina stresu.
7) Ir tāds teiciens - ja tev nepatīk, ko tu redzi, paskaties, kas tev ir aiz acīm. (Tas ir prāts). Mēs nevaram izmainīt pasauli, bet mēs varam mainīt savu domāšanu. To var mēģināt darīt pats, bet, ja ir tāda iespēja, daudz labāk šādā reizē var palīdzēt psihologs – psihoterapeits, dažādas personības izaugsmes grupas un tematiskie semināri – treniņi (piem., par stresa menedžmentu).
8) Negatīvās emocijas mazina patīkams vaļas prieks jeb hobijs. Tas ļauj atslēgties no ikdienas spriedzes, pavadīt laiku sev tīkamā veidā. Svarīga loma ir humoram un pozitīvai attieksme pret dzīvi. Reizēm savas neveiksmes jāuztver ar humoru, pasmejoties par tām. Cilvēkam ar optimistisku attieksmi ir vieglāk dzīvot, viņš mazāk cieš no stresa. Bez tam ir pierādīts, ka optimisti retāk slimo un ilgāk dzīvo.
…
