Ievads: Emocionālais stress ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Jebkurš notikums, labs vai ne tik labs var radīt stresu. Bieži pat sīkas ikdienas nepatikšanas spēcīgi iedarbojas uz cilvēku nervu sistēmu. Mūsu psihosomatisko veselības stāvokli ietekmē ilgstošas pārslodzes darbā- garas darba stundas, paaugstināta emocionālā slodze- mainās sabiedrības noslāņojums, dzīves vērtības un kritēriji, trūkst pozitīvs kolēģu un ģimenes vērtējums, augstas darba prasības, zems darba atalgojums, kas rada vientulības un izolācijas sajūtu. Kontakts ar skolēniem, viņu piederīgajiem rada negatīvu ietekmi uz skolotāja emocionālo stāvokli. Bērnus negatīvi ietekmē lielais informācijas daudzums, ko tie vēl neprot kritiski izvērtēt savu nepietiekamo iemaņu dēļ, bet skolotājus satrauc problēma, kā organizēt mācību procesu tā, lai tas pilnīgāk atbilstu mūsdienu aktuālajiem sociālajiem procesiem. Tāpēc stress mācību procesā rada aizvien vairāk rūpju . Tēma ir aktuāla visu to profesiju pārstāvjiem , kam darbs saistīts ar cilvēkiem .Diemžēl mūsu valstī pagaidām darba stresa izraisītās slimības netiek akceptētas no augstāk stāvošām instancēm- Veselības ministrijas, Izglītības ministrijas, kā arī netiek atsevišķi reģistrētas. Darba tēmu „Izdegšanas sindroms skolotājiem”, izvēlējos tāpēc, ka savu profesionālo karjeru vēlos saistīt ar pedagoģisko darbību. Līdz ar to arī tuvāk iepazīt stresa pārvarēšanas un novēršanas metodes.
Metodes: Darba saturs balstās uz literatūras analīzi un personīgās pieredzes refleksiju. Analizējot literatūru par stresu un izdegšanas sindromu tika apkopoti galvenie stresa un izdegšanas sindroma simptomi un atšķirības. Tika apskatītas pieaugušo vecumu īpatnības, kā arī skolotāja profesijas standarts. Strādājot psihoneiroloģiskajā slimnīcā novēroju, ka ļoti bieži stacionārā nokļūst skolotāji ar depresiju un citiem garīgās veselības traucējumiem. Kā zināms pārsvarā visu šo slimību pamatā ir stress. …
