Pēdējos gados popularitāti ieguvis jēdziens izsīkuma jeb izdegšanas sindroms (angliski — burn out syndrome, vāciski — das Burnout, Ausbrennen, arī Erschöpfungssyndrom). Šī slimība tika atklāta 20. gadsimta 50. gados un ilgu laiku tika uzskatīta par neizpētītu vīrusu infekciju.
Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados vairāki mediķi ievēroja jaunā vīrusa neizskaidrojamo sociālo izvēlīgumu: līdz pat 75 procentiem saslimušo bija "baltās apkaklītes" vai viņu ģimeņu locekļi. Pēc dažiem vērtējumiem, 60-70 % no tiem tika novēroti tādi vai citādi hroniskā noguruma simptomi. Amerikāņu ārsts un psihoanalītiķis Herberts Froidenbergers 1974. gadā aprakstīja šo stāvokli veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem brīvprātīgajiem. Viņš to izvirzīja kā jautājumu par dzīves kvalitāti — ilgu laiku šis sindroms noris bez ārējiem simptomiem, un to diagnosticēt var tikai, analizējot cilvēka dzīves kvalitātes aspektus.
Lai arī mediķu vidū līdz pat šim nav vienota viedokļa par hroniskā noguruma sindroma raksturu un izcelsmi, viņiem tomēr ir izdevies atrast tiešu saistību starp stresu darbā, profesionālu pārslodzi un saslimušo skaita pieaugumu. [Gunta Ancāne, Izdegšanas sindroms, Doctus 2/1999. - 40.lpp.]
Un nu jau speciālisti prognozē izdegšanu kā vienu no lielākajām 21. gadsimta problēmām. Pētnieki (A.Vēbers, 2000, u. c.) jau ir pamanījušies nosaukt izsīkuma jeb izdegšanas sindromu par «modernās sabiedrības slimību».
Viss, kas agrāk šķita saistošs, kļūst pelēks un tukšs; tas, kas vēl nesen izraisīja pozitīvas emocijas, tagad kļūst par ciniska izsmiekla objektu. Tāda ir psihes aizsargreakcija pret profesionālās izdegšanas sindromu.
Atbildīgs darbs, lielas prasības, pārāk liela slodze, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un garīgais atalgojums ir izdegšanas sindroma izveidošanās priekšnosacījumi.
Psiholoģe Kristīne Maslača no Kalifornijas domā, ka izdegšana nav radošā potenciāla zaudēšana vai reakcija uz garlaicību, bet gan emocionāls izsīkums, kas veidojas uz starppersonu attiecību izraisīta stresa fona. Līdzīgās domās ir psihologs Džerolds Grinbergs, kurš uzskata, ka profesionālā izdegšana ir nelabvēlīga reakcija uz stresu darbā, kura ietver psiholoģisku, psihofizioloģisku un uzvedības komponentu. Viņš arī norāda, ka izdegšana veicina zemu profesionālo morāli, darba kvalitātes krišanos, fiziskas slimības un distresu, alkohola un narkotiku lietošanu, konfliktus ģimenē.
Psihiatrijā dažādi stresa sindromi ir pazīstami jau sen — piemēram, akūta stresa reakcija vai posttraumatiskā stresa sindroms. Šobrīd šai traucējumu grupai ir gatavs pievienoties izsīkuma jeb izdegšanas sindroms. …
