1.Teorētiskā daļa
1.1.Kārlis Ulmanis
Kārlis Ulmanis neapšaubāmi ir viena no dižākajām personībām visā Latvijas vēsturē... Tas ir
cilvēks, par kuru runā, kuru neaizmirst. Vai Ulmanis bija ‘’labs’’, vai ‘’slikts’’, grūti spriest. Tas ari nav darba uzdevums. Šī darba mērķis ir parādīt, kā viena cilvēka ietekmē uzplauka valsts kultūra un radās inteliģence. ‘’Reizē ar saimniecisko uzplaukumu K. Ulmanis īstenoja plašu sociālās likumdošanas programmu – ārstniecības un slimokasu palīdzībā , mātes aizsardzībā, arodslimību un nelaimes apdrošināšanā. Latvija īsā laikā aizsteidzās priekšā attīstītajām valstīm.’’ (Auziņš A., 2000)
Katrai tautai ir izcilas personības, kas stāvējušas pie savas tautas un valsts brīvības šūpuļa. Mums tas ir Kārlis Ulmanis. Viņa uzņēmība, drosme un ticība labākiem laikiem ir apbrīnojama. Ja arī viņam būtu bijušas kādas vājības, tās nobāl viņa nopelnu un iedvesmas priekšā.
No 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam valsts vara atradās K. Ulmaņa rokās. Viņa drošākais balsts bija latviešu zemnieki un stiprā aizsargu organizācija. Šim vēstures posmam tauta ir devusi nosaukumu – Ulmaņa laiki. [1]
‘’(..)Prezidents Kārlis Ulmanis bija septembra cilvēks. Viņa mūžs sākās Latvijā 1877. gada 4. septembrī un beidzās Turkmēnijas tuksnesī 1942. gada 20. septembrī.
Kārli Ulmani vērtē dažādi. Viņš ir mīlēts un nīsts, slavēts un pelts.
Ulmanis bija pati galvenā, pati nozīmīgākā persona Latvijas neatkarības izcīnīšanā 1918. – 1920. gadā. Viņš bija pirmais neatkarīgās Latvijas Ministru prezidents.
Kārlim Ulmanim pārmet 1934. gada 15. maija apvērsumu un autoritārā režīma nodibināšanu. Ulmaņa kļūda bija tā, ka viņš nedeva jaunu Satversmi un nerīkoja tautas nobalsošanu. Taču nevar noliegt, ka Ulmaņa valdīšanas seši gadi bija efektīvs posms Latvijas vēsturē. Šos gadus iezīmē lieli panākumi lauksaimniecībā, celtniecībā, kultūrā. Tie ir bijuši un paliks Latvijas ziedu laiki.
Kārlim Ulmanim pārmet to, ka 1940. gadā viņš nedeva pavēli pretoties Sarkanajai armijai. Bet vai militārā pretestība nebūtu bijusi līdzvērtīga pašnāvībai?
Prezidentam bija iespēja 1940. gada jūnijā atstāt Latviju. Taču viņš atbildēja: „Es to nedarīšu. Es nedošu nevienam iemeslu teikt, ka Ulmanis bijis ar latviešu tautu tās labajās dienās, bet pametis to visgrūtākā likteņa stundā ...”
Katram cilvēkam ir savas īpašības, savas vājības. Tās paliek laikmetam, laikabiedriem, bet mūžībai paliek personība kopumā. Latvijas vēstures svaru kausus sverot, Ulmaņa svaru kauss ir viens no vissmagākajiem. Mūsdienu latviešu paaudzes uztverē Ulmanis ir latviskās Latvijas simbols.(..)’’. (Pēc J. Stradiņa)[11].
1.1.1. Cilvēks
Kārlis Ulmanis.
Arī kā cilvēks Ulmanis tiek ļoti kritiski vērtēts. Daudz tiek runāts par to, kādēļ viņš nav bijis precējies, kādēļ dzīvojis kā vienkāršs lauku vīrs un rīkojies tā, kā rīkojies. Tomēr skaļākas par baumām dzirdamas slavas dziesmas.
Kārlis Ulmanis bija tautas prezidents. Tiešām vairāk cilvēks, nekā prezidents. Viņš saticies ar cilvēkiem, braucis apkārt visai Latvijai tik daudz, kā neviens cits prezidents Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē.[16]
…
