Māra Zālīte ir pazīstama un tautā iemīļota dzejniece, dramaturģe un esejiste, jo viņas daiļradē īpaši saasinātas visai latviešu tautai tik nozīmīgas izdzīvošanas un brīvības, tagadnes un nākotnes uzdevumu problēmas. Māra Zālīte ir viena no tiem Latvijas jaunās dzejas pārstāvjiem, kam piemīt dziņa pēc horizontu paplašināšanas, vēlēšanās izkļūt no šaurā pašmāju aploka, ieelpot pasaules dvašu un savukārt izelpot savējo pasaulē. Kā personība Māra Zālīte mūsu, latviešu, dzīvē ir ļoti nozīmīga. Viņa vienmēr ir pastāvējusi par savu tēvzemi, tautas dārgumiem un tradīcijām, kuras piekopjam tikai mēs savā valstī. Rakstniece ar spēku sirdī spēj pateikt daudz gan savā dzejā, lugās un esejās, gan personiskajā dzīvē. Lasot Māras Zālītes dzeju, viņa mūs it kā vadā pa pasakaina rožu dārza takām, kur ziedu lapiņas mūs maigi skar, bet ērkšķi iedur, it kā likdami apjaust realitātes skarbo patiesību. Sievietes devums Latvijas iedzīvotājiem ir mērojams lielos apjomos, rakstniece jau ilgu laiku uz viegliem pleciem nesusi smagu nastu tautas labā.
Visiem tik ļoti zināmā rakstniece Māra Zālīte, manuprāt, daudz sasniegusi savas mērķtiecības dēļ. Jau klausoties skolotāju vārdos vien („Par Māru Zālīti tiešām būs daudz, ko rakstīt! Ko tik viņa nav darījusi, rakstījusi un runājusi...”), sirdi un prātu pārņem kutelīgs uztraukums un vēlme uzzināt ko vairāk. Vai tiešām par kaut ko vienkāršu būtu vērojama apbrīna, sajūsma un vēlme runāt par to ko vairāk? Tas, kurš dod, dažkārt par neapzinoties, ka to dara, un neprasa pretī neko daudz vai vispār nemaz, ir šo izjūtu vērts, un tā ir Māra Zālīte!…