-
Ivans Vazovs "Eposs par aizmirstajiem"
Pirmo reizi lasīju šīs poēmas nezinot neko vairāk par aprakstītajām personām un vēsturisko fonu, līdz ar to, darbs mani nesaistīja, bet pēc iedziļināšanās bulgāru vēsturē un to varoņos, lasot bija jūtams varoņu pārdzīvojums un pat radās līdzīga sajūta, kā lasot darbus par latviešu izsūtīšanu uz Sibīriju, par bailēm un mokām ko viņiem nācās pārdzīvot. Skatoties no mākslinieciskā viedokļa, darbs spēj radīt attēlu, kādu, iespējams, autors ir vēlējies, lai lasītājs redz. Kā mīnusu es varbūt minētu vienveidību, kas jūtama visā darbā (izņemto poēmā Paisijs, jo tajā nav jūtams pesimisms. Tajā ir mazāk romantisma, vairāk faktu un ieteikumu (no Paisija puses)) – varonis, trauksme, bailes, kauns, cīņa, neveiksme un mūžīgas ciešanas ar nelieliem gaismas stariņiem. Visas poēmas ir ieturētas romantiskā stilā. Jāatzīst, ka neesmu lasījusi citus bulgāru šī perioda darbus, bet iespējams priekš šāda, pirmā tautas nacionālā literāta darbiem jebkura kļūda būtu piedodama, galvenais, ka ir jūtams patriotisms, aicinājums un piemērs, kuram sekot.
Cik esmu pētījusi atsauksmes par šo un arī citiem Vazova darbiem mūsdienās, tad varētu teikt, ka to iespaids un vērtība mūsdienās ir tikai augusi, un ja Vazova mērķis bija celt tautas nacionālo apziņu, identitāti, tad viņam tas noteikti ir izdevies. Viņš bija pirmais bulgārs, kura darbs (Jūgā) tika iztulkots daudzās (30) valodās un tika augstu vērtēts Eiropā un pat ASV. Man nav bijusi tā iespēja iepazīt daudz bulgāru, tādēļ par aspektiem, kuros šis darbs ir saglabājis savu nozīmi bulgāru tautai man ir grūti izteikties, bet spriežot pēc paša darba un tā vērtējumiem, tad varētu salīdzināt Vazova poēmu Levskis ar latvieša, Andreja Pumpura darbu Lāčplēsis, kas arī ir varoņeposs, oda ar ,varētu teikt, identisku tēmu, tikai nedaudz lielāku izpušķojumu un tās fons ir 13. gadsimts.50 Pārejoša šī tēma bulgāriem iespējams nebūs vēl gadus 100, tāpat kā latviešiem, jo neatkarības tēma mūsu tautām ir ļoti nozīmīga un uztur nacionālo identitāti vai vismaz domu par tādu.
Kopvērtējumā darbu vērtēju kā kvalitatīvu gan mākslinieciskā, gan arī tematiskā ziņā. Darbs nav apjomīgs, bet tajā ir tieši tik cik ir nepieciešams lai lasītāju aizkustinātu, bet negarlaikotu. Kā romantiskā stila cienītājai, darbs likās ļoti skaists un lielisks romantisma paraugs, kuru noteikti var izmantot arī vēstures pētījumos, kas skar identitāti, atmodu un nacionālo mentalitāti. Iespējams darbam pietrūka nedaudz vairāk šo gaismas stariņu, bet ņemot vērā traģiskās cīņas un sakāves (daļai, kuru organizēšanā pats autors bija iesaistījies), tas ir saprotams. Vēl es esmu nelielā neizpratnē par to, kādēļ darbs citās valodās bez bulgāru un angļu ir gandrīz nepieejams kā rakstiski, tā arī digitāli. Vai patiesi bulgāri modernajā laikmetā būs aizmirsuši savas saknes un apstiprinājuši Ivana Vazova bažas par aizmirstību, kādā slīgst Bulgārijas veidotāji un aizstāvji?
…
(“Епопея на забравените”) Šis darbs ir tapis no 1881. - 1884. gadam, lielākoties autoram atrodoties Plovdivā (Пловдив), Bulgārijas dienvidos. Pirmās piecas poēmas tika publicētas 1881. gadā kā poētisks krājums „Gusla” (Гусла). Bet 1884. un 1893. gadā periodikā „Pļavas un kalni” (Поля и гори), tiek publicētas pārējās septiņas poēmas un kopā tās veido Eposu. Viena no vecākajām izdevuma grāmatām, kas sevī apkopo šīs poēmas un papildus dod ieskatu par autoru, laiku un nelielu poēmu analīzi(...). Darbs ir veidots kā poēmu krājums, ko pats autors nosaucis par eposu. Poēma ir dzejas darbs ar episku, lirisku vai liroepisku sižetu par liktenīgu cīņu tautas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Vazovs darbā minētās personas heroizē. Viņš ceļ debesīs visus, kas ir ņēmuši dalību kādā no šiem vēsturiskajiem notikumiem. Šīs personas ir patriotisma ideāli, cīnītāji, kas neatkāpjās pat redzot, ka liktenis nav tiem labvēlīgs, piemēram, poēmā Brīvprātīgie pie Šipkas: “дружините наши, оплискани с кърви, пушкат и отблъскват, без сигнал, без ред, всякой гледа само да бъде напред и гърди геройски на смърт да изложи, и един враг повеч мъртъв да положи.” Vazovs bijis pirmais bulgārs, kura darbs (Jūgā) tika iztulkots daudzās (30) valodās un tika tik augstu vērtēts Eiropā un ASV. Referāts ir ļoti detalizēts un kvalitatīvs, augstu novērtēts. Ir plašs apraksts par autoru, citāti un poēmas oriģinālvalodā.
- Ivans Vazovs "Eposs par aizmirstajiem"
- Kultūra, izglītība, zinātne,filosofija, reliģija, literatūra antīkajā pasaulē
- Militārās izglītības nozīme Latvijas attīstībā no 1920. līdz 1940.gadam
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Militārās izglītības nozīme Latvijas attīstībā no 1920. līdz 1940.gadam
Referāts augstskolai34
-
Kultūra, izglītība, zinātne,filosofija, reliģija, literatūra antīkajā pasaulē
Referāts augstskolai33
Novērtēts! -
Latviešu emigrācija rietumos: tās izveidošanās un loma Latvijas neatkarības atjaunošanas veicināšanā
Referāts augstskolai10
Novērtēts! -
Grāmatniecība Latvijā no 13. līdz 16.gs. sākumam
Referāts augstskolai13
-
Senās Krievijas tiesību vēsture
Referāts augstskolai11