“Itāļu agrās Renesanses ideologu uzskatu raksturojums” ir darbs, kura mērķis ir ne tikai iepazīstināt lasītāju ar Itālijas domātāju uzskatiem par cilvēku, bet arī īsumā paskaidrot renesanses kultūras nozīmīgumu pasaules vēsturē un pastāstīt par renesanses rašanās vēsturi Itālijā, tas viss palīdzēs labāk izprast ideologu uzskatu veidošanās gaitu un ietekmi uz sabiedrību.
Lai to veicinātu referāts būs sadalīts nodaļās:
1.nodaļa – tiks raksturota renesanses kultūra kopumā un Itālijā.
2.nodaļa – pastāstīs par humānismu, cik tās ir būtisks vai mazsvarīgs, raksturojot un skaidrojot agrās renesanses ideologu uzskatus.
3.nodaļa – atklās ko tad renesansei nozīmē cilvēks, kāda ir viņa loma dzīvē. Kā cilvēku raksturo Dante, Fičīno, Maneti, Mirandolla, Raimondi un Valla.
1. nodaļa. Renesanse.
Vispārīgs raksturojums.
Renesanses laikmets tiek uzskatīts par vienu no spožākajiem un interesantākajiem posmiem Rietumu civilizācijas vēsturē. Šis laikmets dziļi un augsti ietekmē visu turpmāko cilvēces attīstības gaitu.
Vārds “renesanse” nozīmē – atdzimšana. “Ž. Mišle, kurš domāja tieši par Viduslaiku atgriešanos, kad pirmo reizi savās lekcijās 1842. g. Kollež de Fransa piedāvāja terminu Renesanse.” [5;16] Kopš 19. gs. vēsturnieki to lieto, lai apzīmētu jaunas kultūras rašanās laikmetu pretstatā Viduslaiku tradīcijām. Šīs jaunās kultūras tapšana vienlaikus izpaužas kā “atgriešanās” – antīkās literatūras, filosofijas un mākslas “atdzimšana”. Renesanses perioda cilvēki interesējas par antīkās pasaules tēlos strāvo jauna dzīvība.
Dažkārt terminu “renesanse” lieto, lai ar to apzīmētu garīgās atjaunotnes un vēsturiski nozīmīgu vērtību aktualizācijas procesus dažādos pasaules reģionos. Mēdz runāt par islāma renesansi, Ķīnas renesansi utt. Pēc lielākās daļas vēsturnieku domām, šāds lietojums ir visai neprecīzs. Īstā renesanses dzimšanas vieta ir Itālija. Tieši tur uz antīkās un viduslaiku kultūras bāzes rodas jaunas savdabīgas garīgās realitātes formas, kurām līdzīgas neatradīsim nevienā citā pasaules daļā.…
