Itālijas ekonomiskā attīstība

Šobrīd Itālija ekonomiskās attīstības ziņā ir panākusi Lielbritāniju un Franciju, kļūstot par vienu no pasaules līderēm sadzīves elektrotehnisko izstrādājumu, biroju tehnikas, automobiļu, lauksaimniecības mašīnbūves, vieglās rūpniecības produkcijas ražošanā. Ekonomikas attīstības un apjomu ziņā Itālija ierindojas 6. vietā pasaulē.
Mūsdienās Itālijas ekonomiskajai videi raksturīgi vidēji vai mazi ģimenes uzņēmumi, mazāk veiksmīga ir pasaules klases multinacionālu korporāciju attīstība. Itālijas ekonomikas spēks slēpjas attīstītajā apstrādes rūpniecībā, ar ko nodarbojas šie mazie Itālijas ģimeņu uzņēmumi, un kuri spēj konkurēt ar starptautiskiem konkurentiem.
Ekonomiskā attīstība Itālijā notiek nevienmērīgi, izdalās industriālie ziemeļi un relatīvi atpalikušie lauksaimniecības dienvidi.
Referāta mērķis ir atspoguļot Itālijas ekonomisko attīstību.

Līdz Pirmajam Pasaules karam Itālijas ekonomika piedzīvoja industrializāciju, urbanizāciju un strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu. Taču arvien spēcīgāk sāka parādīties viena no galvenajām Itālijas sociāli ekonomiskās attīstības problēmām - valsts nelīdzsvarotā attīstība. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Itālijā sāka strauji attīstīties rūpniecība, kuras galvenais aizstāvis bija gandrīz 14 gadus valdošais premjerministrs Džovanni Džoliti. Viņš veiksmīgi pielāgojās dažādiem politiskiem spēkiem un vadīja rūpniecības ekspansiju, taču tā attīstījās galvenokārt tikai Itālijas ziemeļos. Lai panāktu atbalstu savai darbībai, viņš pieļāva, ka dienvidu reģioni paliek lielo zemes īpašnieku, baznīcas un mafijas pārvaldē. Atpalicību dienvidu reģionos noteica ne tikai dabiskie faktori, bet arī politiķu nevēlēšanās un nespēja risināt šī reģiona samilzušās problēmas [2,20].
Progress bija jūtams tikai ziemeļos, kur sāka izvērsties tādas pazīstamas kompānijas kā Fiat, Olivetti, Pirelli, Edison un citas.…