Itālijas vispārīgais raksturojums
Itālijas Republika ir Eiropas dienvidu valsts Apenīnu pussalā. Tās teritorijas aprises atgādina zābaku, kas iestiepjas tieši Vidusjūrā. Robežvalstis – Francija, Šveice, Austrija, Slovēnija, Horvātija. Apskalo – Vidusjūra un mazākas jūras - Ligūrijas jūra, Tirēnu, Jonijas un Adrijas jūras. Itālijai pieder dažas salas un salu grupas Vidusjūrā un Tirēnu jūrā, lielākās no tām ir Sicīlija un Sardīnija. Itālija ir jūras valsts. Lielākās Itālijas ostas ir Dženova, Triesta, Venēcija. Itālijas novietojums vissenākajā un intensīvākajā kuģu ceļā Vidusjūrā ietekmējis saimniecības veidošanos. Piekrastē radās spēcīgas pilsētvalstis ar nozīmīgu tirdzniecību un amatniecību, attīstījās jūras flote. Kopš Romas laikiem Itālija valdīja Vidusjūrā un bija vārti no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu.
Tradicionāli Itālijā izšķir divas daļas – vēsos, rūpnieciski attīstītākos un turīgākos ziemeļus un karstos, sausos un trūcīgos dienvidus. Tieši ziemeļdaļai jāpateicas par to, ka Itālija ir viena no pasaules 10 spēcīgākajām industriālajām valstīm. Tā ir bijis spēka avots Itālijas ekonomikas brīnumam, tās veiksmei, ko apliecina tādi starptautiski slaveni vārdi kā Fiat, Pirelli, Oliveti, Zanussi, Alessi un Armani. Savukārt dienviddaļā ir augsts bezdarba līmenis, zemāki ienākumi uz iedzīvotājiem nekā ziemeļos, tā atrodas organizētas noziedzības krustpunktā, un daži dienvidu reģioni ir starp nabadzīgākajiem Eiropas apgabaliem. Robeža, kas atdala šīs abas daļas, nav stingri noteikta, tā atrodas kaut kur starp Itālijas galvaspilsētu Romu un pilsētu Neapoli.
Itālijai ir raksturīga kultūru daudzveidība.
Politiski Itālija ir jauna valsts: līdz 1861. gadam tā neeksistēja kā vienotas nācijas valsts, tādēļ ikviens no tās 21 reģiona ir saglabājis savu kultūras individualitāti.
Itālija ir viena no tūristu vairāk apmeklētajām zemēm Eiropā un pasaulē.
Itālija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1951. g.
…