Itālija daudziem ir sapņu zeme. Madonnas, bazilikas, freskas … Makaroni, amareto, kapučino … Šķiet, ka par šo zemi viss jau zināms, ja arī paši neesam tur bijuši. Tāpat arī itālieši – vai nu mazums tie filmās redzēti.
Itālijas Republika ir valsts Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā, kas robežojas ar Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju. Austrumos to apskauj Adrijas un Jonijas jūras, rietumos – Tirēnu un Ligūras jūras. Itālijas pieder Sicīlija, Sardīnija, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu, Poncas salas un daudz sīku salu. Tās platība ir 301 tūkstošs km2 un sadalīta 20 reģionos. Valsts galva ir prezidents, ko uz 7 gadiem ievēlē parlaments.
Itālijā ir apmēram 57 miljoni iedzīvotāju, un tā ir viena no Eiropas visblīvāk apdzīvotajām valstīm. Blakus romāņu izcelsmes itāliešiem Ziemeļitālijā dzīvo ap 280 000 vāciski runājošu dienvidtiroliešu, tad vēl slovēņi un franči, bet dienvidos ir daudz albāņu un grieķu. Sardīnijas salā 12 000 iedzīvotāju vēl runā katalāņu valodā. Valsts valoda – itāliešu. 99% iedzīvotāju ir Romas katoļi.
Dzimtene itāliešiem ir ļoti svarīgs jēdziens. Viņiem sava mazā dzimtā zemīte ir svēta. Itālieši skaidri zina, no kurienes viņi cēlušies, un savu izcelsmi visu mūžu lepni nes līdzi kā karogu. Cilvēks, kas dzimis Kalabrijas pilsētiņā, vienmēr domās par sevi kā par kalabrieti, lai arī gandrīz visu mūžu būtu nodzīvojis citur. …