Itālija daudziem ir sapņu zeme. Madonnas, bazilikas, freskas,
makaroni, amareto, kapučino... Šķiet, ka par šo zemi viss jau zināms, ja arī paši neesam tur bijuši. Tāpat arī itālieši – vai nu mazums tie filmās redzēti.
Itālijas republika ir valsts Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā, kas robežojas ar Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju. Austrumos to apskauj Adrijas un Jonijas jūras, rietumos – Tirēnu un Ligūras jūras. Itālijai pieder Sicīlija, Sardīnija, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu, Pouncas salas un daudz sīku salu. Tās platība ir 301 tūkstošs km2 un sadalīta 20 reģionos. Valsts galva ir prezidents, ko ievēl uz 7 gadiem parlaments.
Itālijā ir apmēram 57 miljoni iedzīvotāju, un tā ir viena no Eiropas visblīvāk apdzīvotajām valstīm. Blakus romāņu izcelsmes itāliešiem Ziemeļitālijā dzīvo ap 280000 vāciski runājošo dienvidtiroliešu, tad vēl slovēņi un franči, bet dienvidos ir daudz albāņu un grieķu. Sardīnijas salā 12000 iedzīvotāju vēl runā katalāņu valodā. Valsts valoda – itāliešu, 99% iedzīvotāju ir Romas katoļi.
Dzimtene itāliešiem ir ļoti svarīgs jēdziens. Viņiem sava mazā dzimtā zemīte ir svēta. Itālieši zina, no kurienes viņi cēlušies, un savu izcelsmi visu mūžu lepni nes līdzi kā karogu. Cilvēks, kas dzimis Kalabrijas pilsētiņā, vienmēr domās par sevi kā par kalabrieti, lai arī gandrīz visu mūžu būtu nodzīvojis citur. Visu mūžu viņam saglabāsies garīgā saite ar dzimto Kalabriju. Šīs jūtas saistītas ar itāliešu valodas vārdu un jēdzienu campanilisma, būtiskā nozīmē – uzticība savas dzimtās baznīcas zvanu tornim. Šīs domāšanas veids – “mans ciematiņš, mani ļaudis ir vislabākie pasaulē“ – nav sveša arī citām tautām, bet itāliešiem tas ir īpaši attīstīts.
Itālijas teritorija ir 7 reizes lielāka nekā Dānijas un 3 reizes lielāka nekā Austrijas teritorija, bet gandrīz 2 reizes ietilptu Francijā.
Itālijas teritorija apdzīvota kopš paleolīta. Bronzas laikmetā pastāvēja terramaru kultūra un Apenīnu kultūra. Senākās ciltis bija ligūri, etruski un sikani.
4/5 teritoriju aizņem aplīna krokojuma kalni. Itālijas ziemeļu daļā Dienvidalpi (uz robežas ar Franciju un Šveici – augstākā virsotne Monblāns 4807 metri). Uz dienvidiem no Alpiem atrodas Padānas līdzenums. Apenīnu pussalu ziemeļu – dienvidu virzienā šķērso vidēji augstu kalnu sistēma – Apenīni. Itālijas vidusdaļā un dienvidos ir stipras zemestrīces un vulkāni: Etna, Amjata, Vezuvs un citi.…
