Lielākā daļa islandiešu ir norvēģu un ķeltu ieceļotāju (no Britu salām) pēcteči, un iedzīvotāju sastāvs ir ievērojami viendabīgs.
Atbilstoši Islandes valsts statistikai, 99% no nācijas dzīvo pilsētās (vietās, kur iedzīvotāji ir vairāk par 200) un 60% dzīvo Reikjavikā un tās apkārtnē. No visām Ziemeļvalstu valodām islandiešu valoda vistuvākā ir sennorvēģu valodai un kopš 12. gadsimta ir palikusi relatīvi nemainīga.
Ap 91% iedzīvotāju pieder Valsts Evanģēliski Luteriskajai baznīcai, vai citām Luterāņu baznīcām. Taču Islandē ir pilnīga reliģiskā brīvība, un tur ir arī citas protestantu un Romas katoļu draudzes.
Vairumam islandiešu uzvārdu pamatā ir tēvvārdi vai tēva pirmais kristītais vārds. Sievietes pēc precībām parasti patur savus sākotnējos uzvārdus. Šādu uzvārdu sistēmu nosaka likums, izņēmums ir to cilvēku pēcteči, kuri uzvārdus ir dabūjuši pirms 1913. gada. Vairums islandiešu, kaut arī pēc dabas ir atturīgi, reti viens otru sauc uzvārdos, un pat telefona saraksti ir veidoti no vārdiem, nevis uzvārdiem. Tā kā Islande ir maza un viendabīga valsts, tai piemīt visas cieši saliedētas sabiedrības iezīmes.
Kad Islande 1949. gadā kļuva par NATO dibinātāju locekli, tā precīzi formulēja savu nostāju, ka Islande, kurai nekad nav bijis armijas, arī nedomā dibināt iekšzemes militāros spēkus. Galvenais Islandes ieguldījums kopējā aizsardzībā ir bijis bezmaksas nodrošinājums ar “vienošanās rajoniem” vietām militārās palīdzības spēku izvietošanai. No tiem vislielākais un nozīmīgākais ir NATO Gaisa flotes bāze Keflavikā. Kaut gan šo bāzi vada galvenokārt ASV spēki, tur ir arī pastāvīgi izvietota holandiešu aviācija un ekipāža, kā arī virsnieki no Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes. Karaspēka vienības no šīm un pārējām NATO valstīm ir uz laiku izvietotas Keflavikā, un tās organizē praktiskas operācijas, galvenokārt pret zemūdenēm vērstas kara patruļas. Islande un Savienotās Valstis uzskata kopš II Pasaules kara esošo militāro klātbūtni par abpusējas ārvalstu/ aizsardzības stūrakmeni. 2001. gadā ir paredzēts atjaunot abpusējās sarunas par jaunas, Islandes aizsardzībai domātas galvenās spēka struktūras "Agreed Minute" īstenošanu un izvietošanu.
Papildus apgādāšanai ar “vienošanās rajoniem” Islandes valdība dod finansiālu ieguldījumu NATO starptautiskajās pieskaitāmajās izmaksās un nesen ir uzņēmusies aktīvāku lomu NATO apspriedēs un plānošanā. 1987. gada jūnijā Islandē Reikjavikā notika NATO Ārlietu ministru sapulcēšanās un Islandē tiek rīkotas divgadīgās NATO ierindas mācības ar nosaukumu “Ziemeļu Vikingi”; nākamās mācības sāksies 2001. gadā. 1997. gadā Islande uzņēma pirmos Partnership for Peace (PfP) ierindas mācību dalībniekus, "Cooperative Safeguard", kas pagaidām ir vienīgās daudzpusējās mācības, kurās ir piedalījusies arī Krievija. Šādas mācības notika arī 2000. gadā. …
