Domāju, ka nekur citur pasaulē nav tādas valsts, kuras varenajā, bargajā un pievilcīgajā dabā būtu meklējami tādi dabas mākslas šedevri kā geizeri, vulkāni, ledāji, ūdenskritumi un šelfi. Šāda valsts, kurā valdītu okeāniski vēss un mitrs klimats, kurai būtu tik daudz dabas skaistumu, man liekas, vēl ir tikai Norvēģija. Ja man būtu iespēja doties jebkur uz pasaules, tad es izvēlētos tieši Norvēģiju un Islandi. Tādu dabu nevar redzēt nekur citur pasaulē.
Valsts oficiālais nosaukums ir ``Islandes Republika``, tomēr visbiežāk valsti sauc vispārpieņemtajā saīsinātajā formā – Islande. Paši islandieši pilnā formā savu valsti sauc par ``Lyoveldio Island``, saīsinātā forma turpretim ir vienkārši ``Island``. Ļoti lielu Islandes daļu aizņem ledāji - 11%, no kuriem lielākais ir ``Vatnajokul`` ledājs, kura platība ir 8400 km2. Tā pat lielu Islandes teritoriju - 10% aizņem lavas lauki, 3% teritorijas aizņem ezeri, bet lauksaimniecībā izmantojams ir 23% Islandes teritorijas, tomēr tieši šī nozare ir viena no svarīgākajām Islandes ekonomikā. Islandes kopēja platība ir gandrīz 103000 km2, kuru apdzīvo 300000 iedzīvotāji .
Valsts galvaspilsēta ir Reikjavika un nacionālais sastāvs ir izteikti viendabīgs – islandieši, kas pēc savas reliģiskas pārliecības ir luterāņi. 2/5 no visas teritorijas ir apdzīvota, pie kam pilsētās koncentrējas 88.3% valsts iedzīvotāju. Valsts oficiālā valoda ir islandiešu, kas pieder ģermāņu valodu saimei un valsts valūta ir Islandes Krona.
Kops 1380. gada Islande piederējusi Dānijas karalistei un bijusi īsta paradīze vikingiem , kas pēc sirojumiem mēdza slēpties , kā Islande tā Grenlandes salas. Vikingi bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Z-Ameriku.
1918.gada Islande ieguva neatkarību (Dānija un Islande noslēdza ūniju)m, un tikai 1944. gada Islande tiek pasludināta par neatkarīgu republiku. Patreiz valsts ir parlamentāri unitāra republika un valsts galva ir prezidents, kuru tiešās vēlēšanās ievel uz 4 gadiem. Likumdošanas vara ir divpalātu parlamentam – altingam, bet izpildvara ir prezidentam un viņa ieceltās valdības rokas. Administratīvi Islande iedalās 23 sislas, kas līdzīgas mūsu pagastiem.
Islande ir izteikti agrāra valsts, kur lauksaimniecībā un zivjsaimniecībā liela nozīme ir kooperatīviem. Jāteic, ka galvenā saimniecības nozare ir zvejniecība un zivjrūpniecība. Gada nozveja uz vienu iedzīvotāju ir 3.8 tonnas . Islandei ir viena no pirmajam vietām pasaule pēc zivju nozvejas. Zivjrūpniecības nozare nodarbina 1/7 dalu Islandes iedzīvotāju. Pie kam valsts lopkopji pilnībā apgādā islandiešus ar gaļas un piena produkciju. Galvenokārt tiek audzēti liellopi, aitas un zirgi , bet galvenie augļkopības rajoni ir valsts DR dala, kur ir auglīga vulkāniskas kūdrainas velēnas zeme. …
