Mūsdienās pasaulē ir vairāk kā 1.2 miljardi ticīgo musulmaņu (1/5 iedzīvotāju), un, saskaņā ar prognozēm, ap 2030. gadu katrs 4. pasaules iedzīvotājs būs musulmanis. Islams vienmēr ticis reklamēts kā Eiropai naidīga un sveša ideoloģija, tomēr, neskatoties ne uz ko, islams pasaulē iegūst aizvien lielāku popularitāti. Vai tas ir bīstami? Šajā referātā diemžēl nebūs iespējams apskatīt VISAS islama valstu politikas nianses, referāta apjoms to neatļauj. Tomēr daži būtiskākie islama ideoloģijas aspekti tiks skarti, jo islama tiesības ietver sevī ne tikai civilo vai krimināltiesību normas, tās ietver sevī arī valsts, indivīda un sabiedrības attiecības.
Kādēļ pasaulē pastāv tik daudz radikālu islamistu grupējumu, kādēļ to rodas vēl vairāk un ar ko viņi ir tik bīstami? Pamēģināsim šo jautājumu apskatīt, vadoties no islama pasaules tiesiskajām īpatnībām.
Islama tiesību rašanās
Islama jeb šariata tiesības radās ap 622. gadu, un nostiprinājās, attīstoties Arābu Kalifātam VII – X gadsimtos. Pēc kalifāta valsts sabrukuma X gs. minētā tiesību sistēma ne tikai nezaudēja savu nozīmi, bet, islamam strauji izplatoties un kļūstot par vienu no pasaules reliģijām, pat ieguva “otro elpu” (līdzīgi kā romiešu civiltiesības viduslaiku Eiropā) un nostiprinājās kā viena no pasaules izplatītākajām tiesību sistēmām, kuru pārņēma liela daļa Āzijas un Ziemeļāfrikas valstu.
Islams pārņēma sevī daudzu senāku tiesību sistēmu elementus, tajā skaitā pirmsmusulmaniskās Arābijas, kā arī Mezopotāmijas un daudzu arābu pakļauto tautu tiesību sistēmu elementus. Arābu Kalifāta laikā tika piemērotas arī Persijas un daļēji arī romiešu tiesību normas, kuras, lai arī ārēji nemanāmi, tomēr atstāja iespaidu uz šariata veidošanās procesu. Protams, šariata tiesību “pamatakmeņus” veidoja ne jau šīs tiesību sistēmas, bet gan pravieša Muhameda un pirmo t.s. “taisnīgo” kalifu aktivitātes, kuru laikā, interpretējot Muhameda izteikumus, mācības un darbību, tika sastādīti musulmaņu svētie raksti – Korāns un Sunna.…
