Islāma loma politiskajā sistēmā Turcijā un Saūda Arābijā

Islāms ir pasaules otra lielākā ticība, ar vairāk nekā 1 miljardu sekotāju un dominējošās ticības statusu vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Islāma vēsture ir 14 gadsimtu sena. Pašos pirmsākumos islāms tika uztverta kā dzīvesveids, bet nevis kā reliģija, bet transformācijas rezultātā tas ir pārtapis par ietekmīgu ticību.
Mūsdienās, Rietumu pasaulē, islāms asociējas ar apsēstību, nedalītu uzticību Alāha vārdiem, terorismu, despotiju, apspiestību un citiem aizspriedumiem, kas radušies nepareizas vai nepilnīgas informācijas apguves ceļā. Tādēļ svarīgi ir izzināt vai islāms, kas ir dominējošā ticība Saūda Arābijā un Turcijā apdraud mūs šodienas globalizētās pasaules kontekstā.
Saūda Arābija ir uzskatāma par islāma dzimteni, kuras teritorijā atrodas divas vissvētākās musulmaņu svētvietas – Mekas un Medinas pilsētas. Karalistes karaļi sev piedēvējuši Divu Svēto Mošeju Sargātāju (Custodian of the Two Holy Mosques) titulu. Korāns tiek uzskatīts par valsts konstitūciju un katra cilvēka dzīves pamācību, bet Šariāta likumi par valsts likumiem, kuriem neapšaubāmi jāpakļaujas.
Turcija savukārt ir uzskatāma par vienīgo patieso demokrātiju Tuvajos Austrumos, kuras demokrātiskā sistēma darbojas jau kopš 20.gs. 20. gadiem. Islāma ticība iet roku rokā ar cilvēktiesībām, vārda un prese brīvībā un abu dzimumu līdztiesību. Vai Turcija uzskatāma par vienreizēju panākumu mēģinot savienot šķietami nesavienojamo -–islāma principus un rietumu demokrātijas tradīcijas.
Nepieciešams novērtēt šajās valstīs pastāvošo valsts un ticības attiecību pirmsākumus un cēloņus, izvērtēt šo sistēmu spēju mainīties un attīstīties.…