Irānas vēsture kā valsts, kuras tauta runā indoeiropiešu valodā, vēsture sākās līdz otrās tūkstošgades vidū p.m.ē. Pirms tam Irāna bija dažādu kultūru tautu okupācijā. Eksistē daudzi materiālās kultūras pieminekļi, kas attiecas uz nometnieku zemkopību, saulē žāvētu ķieģeļu mītnes un māla trauki, kas saglabājušies no sestā gadu tūkstoša p.m.ē. Tehnoloģiski visprogresīvākā bija senā Susiāna, tagadējā Huzestānas province. Kopš ceturtā gadu tūkstoša Susianas iedzīvotāji elamīti izmantoja semipiktogrāfisko rakstību, ko, iespējams, bija mācījušies no augsti attīstītās šumeru civilizācijas Mezopotāmijā (senais nosaukums vietām, kuru lielākā daļa tagad pazīstama kā Irāka) rietumos.
Šumeru ietekme uz mākslu, literatūru un reliģiju kļuva īpaši spēcīga, kad trešā gadu tūkstoša vidū elamītus okupēja divas Mezopotāmijas kultūras, Akāda un Ūra (vai vismaz viņi nonāca to kundzībā). 2000. g. p.m.ē. elamīti apvienojas, lai iznīcinātu Ūras pilsētu. Kopš šī laika elamītu civilizācija strauji attīstījās un kopš četrpadsmitā gadsimta p.m.ē. viņu māksla ir iespaidīga.…