Ja salīdzinam Īrijas straujās attīstības brīnumu, tad jāatzīst, ka pēc iestāšanās ES Īrijas valdība nebaidījās aizņemties naudu, bet aizņemto naudu ieguldīja attīstībā! Tā, piemēram, laika posmā no 1973. gada līdz 1988. gadam Īrijas budžeta deficīts vidēji bija 10% no iekšzemes kopprodukta, bet atsevišķos gados tas sasniedza pat 13 – 15% no IKP. Mērķtiecīgas investīcijas paralēli ar sekmīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi ļāva izveidot apstākļus ļoti sekmīgai sabiedrības attīstībai un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, jo strauji pieauga eksports un rūpnieciskā ražošana. 1973. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Īrijā bija 48% no tā laika ES sešu dalībvalstu vidējā līmeņa, bet 2001. gadā tas sasniedza jau 125% (!). Apstākļos, kad, piemēram, brūk kopā Latvijas autoceļi, nav citas iespējas kā aizņemties, lai būtu gan līdzfinansējums ES naudai, gan vienkārši naudas līdzekļi, ko ieguldīt Latvijas autoceļos. Ar šādu ceļu segumu mēs aizbaidām jebkuru potenciālo naudas ieguldītāju valsts ekonomikā.