Īrijas konstitucionālās tiesības

Kopsavilkums
Īrija (oficiāli – Īrijas Republika) ir valsts, kas atrodas pašos Eiropas ziemeļrietumos un aizņem aptuveni piecas sestdaļas Īrijas salas. Tās kopējā platība ir 70273 km2. Savukārt populācija ir 4’635’400 cilvēku. Vairāk nekā 80% Īrijas iedzīvotāju ir īru izcelsmes, tāpat arī vairāk nekā 80% iedzīvotāju pārstāv Romas katoļu baznīcu.
Administratīvi Īrija iedalās 26 grāfistēs un 5 pilsētās, no kurām lielākā ir Dublina, kas arī ir valsts galvaspilsēta. Oficiālās valodas Īrijā ir īru un angļu. Angļu valoda ārpus ķeltu apgabaliem tiek izmantota kā galvenā darba valoda.
Tiek lēsts, ka Īrijas teritorija bijusi apdzīvota jau kopš 6.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, taču pirmās kopienas radušās ap 4000.gadu pirms mūsu ēras, kad uz Īriju devušies pirmie cilvēki no kontinenta. Svarīgs Īrijas attīstības posms datējas ar 14.gs., kad Īrijā ieradās normandieši, atvedot sev līdzi feodālo sistēmu. Kā arī 1541.gads, kad Anglijas karalim Indriķim VIII tika piešķirts arī Īrijas karaļa tituls. Lai gan angļu valdījumā Īrijā izveidojās spēcīga administrācija, 18.gs. beigās daudzu nospiedošo likumu dēļ īri sāka organizēt dažādas protesta akcijas un nemierus. Politiskās cīņas ilga visu 19.gs. līdz 1916.gadā tika pasludināta Neatkarības deklarācija, kam sekoja sacelšanās. 1921.gadā starp Lielbritāniju un Īriju tika panākta vienošanās, kas piešķīra Īrijai neatkarību. 1937. gada 29. decembrī tika pieņemta jaunā Īrijas Konstitūcija.
…