Īrijas ekonomiskās izaugsmes nostādnes

1. ĪRIJA FAKTOS UN SKAITĻOS

Īrijas teritorija aizņem 70 280 kvadrātkilometrus. Iedzīvotāju skaits – 3 883 159. Īrijas galvaspilsēta ir Dublina. Naudas vienība – eiro (EUR). Īrijai ir sauszemes robeža ar Apvienoto Karalisti (360 km). Etniskās grupas – ķelti un angļi. Reliģija – katoļi (91,6%), īru baznīcas pārstāvji (2,5%), pārējie (5,9%). Galvenie dabas resursi ir cinks, svins, dabasgāze, barīts, varš, ģipsis, kaļķakmens, dolomīts, kūdra un sudrabs. Neatkarība no Apvienotās Karalistes atgūta 1921. gada 6.decembrī [7].
Vēl pirms divdesmit gadiem Īrija bija atpalikusi Rietumeiropas nomale, un tās vienīgais ekonomikas dzinējs bija lauksaimniecība [6]. Ritēja dziļa ekonomikas stagnācija; par spīti masveida emigrācijai:
- bezdarba līmenis sasniedza 17 %;
- Maksājuma bilances deficīts veidoja 7 % no IKP,
- inflācijas līmenis pārsniedza 10 procentus,
- budžeta deficīts bija 12 % no IKP,
- valsts ārējais parāds 1987. gadā pārsniedza 118 % no IKP un bija visaugstākais starp Ekonomikas attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) dalībvalstīm.
Eiropas Savienības (ES) valstu saimē nabadzīgākas par Īriju bija tikai Portugāle un Grieķija. Par galvenajiem Īrijas ekonomikas attīstības kavēkļiem dažādos laika posmos var uzskatīt darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju septiņdesmitajos gados, valsts parāda krīzi astoņdesmitajos un kvalificētu kadru trūkumu deviņdesmitajos gados.
Šobrīd valsts parāds ir vismazākais starp ES valstīm un veido apmēram 10 % no Īrijas IKP. Kopš 1988. gada, pateicoties stingrai budžeta politikai, budžeta deficīts nav pārsniedzis Māstrihtas kritērijos noteiktos 3% no IKP, bet kopš 1998. gada budžeta ieņēmumi pārsniedz budžeta izdevumus.
Analizēsim Eiropas un salīdzinoši citu pasaules valstu pamatstatistikās datus.

…