Īrijas ekonomikas attīstība. 1920.-1939.gads

Sāksim šo darbu ar nelielu vēstures izklāstu.
1920.gadā, Britu Parlaments pieņēma Īrijas valdības aktu, kurā sadalīja līdz šim Lielbritānijai pakļauto Īriju divos atsevišķos štatos: viens, no kuriem sastāvēja no 6 Ulsteras (Ulster) apgabaliem, bet otrs sastāvēja no 3 Ulsteras apgabaliem un 23 D-apgabaliem. Katrai daļai vajadzēja palikt Lielbritānijas sastāvā, bet tām tika dotas pašpārvaldes funkcijas. Mazākā Īrijas salas daļa, kas sastāvēja no 6 Ulsteras apgabaliem un kurā valdīja protestantisms, pieņēma šo Lielbritānijas piedāvāto modeli un nodibināja Ziemeļīrijas valsti(štatu). Otra Īrijas daļa, ko pārstāvēja Parlaments (Dail Eireann) šo Lielbritānijas pieņemto aktu noraidīja un D-īrija sāka cīņu par pilnīgu neatkarību.
Īrijas republikas armija, kas sastāvēja no nemierniekiem, uzbruka Britu armijas objektiem un valdības ēkām. Kā atbildi angļi nosūtīja stingru policijas vienību, tā sauktos „Melni dzeltenbrūnos” (Black and Tans), kas izcēlās ar īpašu cietsirdību apspiežot dumpiniekus un tika ārkārtīgi ienīsti no īru puses. Beigās 1921.gadā Lielbritānija un nemiernieki panāca vienošanos, kura atļāva D-Īrijai kļūt par Britu Sadraudzības domīniju (valsti, kas būtu pakļauta šai Sadraudzībai, bet varētu patstāvīgi valdīt) sauktu par Īrijas brīvvalsti.
Īru viedoklis šim piedāvātajam variantam krasi dalījās. Viena grupa, ko vadīja Valera (Eamon de Valera), gribēja pilnīgu neatkarību no Lielbritānijas un apvienību ar Z-Īriju. Otra grupa, kas bija Kolinns (Michael Collins) un vēlāk Kosgreivs (William T.Cosgrave) vadībā atbalstīja šo līgumu. Tā nu 1922.gadā izcēlās civiliedzīvotāju karš, un tas ilga līdz 1923.gadam, kad abas grupas parlamentā (Dail Eirann) nodibināja atsevišķas partijas. De Valera vadīja „Sinn Dein”(Grēku prāvesta) politisko partiju, bet Kosgreivs (Cosgrave)- „Cumann na nGaedheal”(Gallu savienību).
…