Manis izvēlētā tēma ir “Īres līguma izbeigšanās”. o tēmu izvēlējos, lai labāk izprastu valsts un pašvaldību tiesisko statusu, kā arī noskaidrotu juridiskās personas jēdziena būtību.
Jēdziens “īre” galvenokārt asociējas un arī praksē tiek lietots runājot par dzīvojamo telpu īri, taču nevajag aizmirst arī pērējās īres attiecības, kas izriet no dažādu sadzīves priekšmetu īres. Rakstot zinātnisko referātu, iepazinos ar diezgan pretrunīgiem viedokļiem, tādēļ mans mērķis ir apkopot dažādu autoru uzskatus, izvērtēt to atbilstību mūsdienu situācijai un apstākļiem, kā arī paust manu viedokli par augstākminētajiem jautājumiem.
Latvijā juridiskās personas statuss daļēji ir definēts Civillikumā un citos normatīvajos aktos, taču vēl joprojām eksistē zināmi likumu “robi”, jo nav noregulēti tādi būtiski jautājumi kā juridiskās personas definējums un tās būtiskās pazīmes. Tādēļ, manuprāt, šī ir aktuāla tēma, par ko būtu nepieciešams plašs vispārējs pētījums.
Darbā esmu izmantojusi 6 literatūras avotus, kā arī vairākus normatīvos aktus.
Lai runātu par īres līguma izbeigšanos, nepieciešams definēt, ko likumdevējs saprot ar jēdzienu “īres līgums”. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu “dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.”1 Tātad no likumdevēja sniegtā skaidrojuma izriet, ka dzīvojamās telpas īres līguma būtiskās sastāvdaļas ir šīs telpas lietošanas tiesību nodošana un samaksa. Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu īres līgums var būt gan konsensuāls līgums, gan arī reāllīgums, proti, līgums var tikt noslēgts kā apsolījums nodot lietu lietošanā vai arī kā reāla lietas nodošana. Samaksa ir otra būtiskā līguma sastāvdaļa, noslēdzot līgumu par dzīvojamās telpas bezatlīdzības lietošanu, tas kļūst par patapinājuma līgumu.…
