Īpatnības nepilngadīgo kriminālatbildībā

2.Personības attīstības termiņi

Nekur nav konkrēti noteikts pusaudža vecum cenzs, bet principā, par pusaudzi katrā konkrētā gadījumā var runāt dažādos vecumos, sākot ar aptuveni 11 – 12 gadu vecumu un beidzot ar 15 – 16 vai pat 18 – 19 gadu vecumu. Tās ir tāds diezgan neparastais laika posms cilvēka attīstības gaitā, jo šajā periodā cilvēks mainās ne tikai fiziski, bet arī morāli, bērns pēkšņi kļūst par pieaugušo cilvēku. Bet kāpēc tāds, no pirmā skatiena interesants laika posms ir bīstams nekā jebkurš cits cilvēka attīstības periods? Psiholoģija pusaudžu vecums tiek raksturots ar vairākām ļoti izteiktam īpatnībām, no tām divas ir svarīgas iezīmēšanas teorijas aspektā.
Svarīgs ir pusaudžiem sevišķi raksturīgais maksimālisms. Tā ir tendence nepārprotami un ārpussituatīvi vērtēt cilvēku vai citu objektu divos galējos veidos, nespēja uztvert objektu daudzpusīgi, ņemot vērā reālos apstākļus. Tas nozīmē, ka atšķirībā no jaunieša un pieauguša pusaudzim varētu būt daudz raksturīgāk par sevi vērtēt vienā no diviem galējiem veidiem. Līdz ar to vēl aktuālāka kļūst teorijas norāde un iezīmētas personas pašapziņas mainīšanu. Ja jaunietis vai pieaugušais varētu sevi identificēt kā pārkāpēju tikai daļēji, tad pusaudzis acīmredzot būs tendēts sevi pilnībā un galēji identificēt kā pārkāpēju, sastapdamies ar šādu iezīmēšanu no citu personu puses.
Ir jāņem vērā arī otra šeit būtiska pusaudža personības īpatnība, t.i. ka tieši pusaudžu vecumā veidojas jauna personības pašapziņa. Līdz ar to personu nevis pašas uztverē ir vieglāk iezīmēt kā pārkāpēju, jo pusaudzim var nebūt nekāda cita priekštata par sevi. Atšķirībā no jaunieša vai pieaugušā pusaudzim nav jānonāk pretrunā ar savu iepriekšējo pašapziņu vai jāmaina tā. Viņam tikai jāpieņem zināšanai citu ‘’uzlīmēta etiķete’’. Tātad iezīmēšanai ietekme uz pusaudzi ir ievērojami izteiktāka nekā uz jaunieti vai pieaugušo .


…