SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Ka teikts Starptautiskajā Cilvēktiesību Deklarācijā - ikvienam ir tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī kopīgi ar citiem. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt viņa īpašumu.
2. Īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamus labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma tiesību.
3. Īpašuma tiesību saturs nosāka, ka īpašnieks realizē savas pilnvaras attiecībā uz savu īpašumu gan ar savu varu, gan savās interesēs, gan pēc paša ieskatiem, kā arī neatkarīgi no citām personām. Tas viss jāpakļauj tikai un vienīgi likumam. Īpašniekam ir tiesības rīkoties ar lietām visabsolūtākajā veidā.
4. Atsevišķi likumdošanas akti paredz to, ka īpašnieka pilnvaru ierobežo galvenokārt noteikums, ka īpašnieks, izmantojot savas priekšrocības, nedrīkst pārkāpt citu personu tiesības un likumīgās intereses.
5. Īpašuma attiecības pastāvēja jau pirmatnējās kopienas laikā; tolaik nebija nedz valsts, nedz tiesību. Cilvēki, lai izdzīvotu, piesavināja dabas dāvinājumus, pieradināja dzīvniekus, ražoja ierīces zvejošanai un medībām. Un ja kaut kas no cita cilta mēģināja atņemt vai nolaupīt viņu īpašumu, cilvēki aizsargāja to.
6. Cilvēktiesības, kā atsevišķa Satversmes nodaļā. 1998. gadā 15. oktobrī Latvijas Republikas Satversme tika papildināta ar 8. nodaļu, kuras nosaukums bija „Cilvēka pamattiesības”.
7. Īpašuma tiesība pieder pie absolūto tiesību kategorijas. Tas nozīme, ka katra īpašnieka tiesībām (valdījumam, lietošanai un spējai rīkoties ar lietu) stāv pretī noteikts citu personu pienākums: tiem ir jāatturās no jebkādas rīcības, kas pārkāpj vai ierobežo šīs tiesības. Līdzekļi īpašnieka tiesību aizsardzībai dalās uz liettiesiskiem un saistību tiesiskiem.
8. Pastāv divi liettiesisko prasību veidi: vindikācijas un negatora. Abos gadījumos runa ir par tādiem aizsardzības līdzekļiem, kuras tiek sauktas, lai aizsargātu īpašuma tiesību uz pastavošo dabā īpašuma objektu. Gadījumā ja objekts ir zaudēts vai ir neiespējams atgriezt to īpašniekam runa var iet tikai par zaudējuma atlīdzību, tas ir, par saistību tiesiskajām attiecībām.
9. Latvijas Republikas Krimināllikumā īpašuma tiesības aizsardzībai ir paredzēta vesela nodaļa ar nosaukumu “Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”. Īpašnieks vai lietas likumīgais valdītājs tiek aizsargāts ar likumu pret citu personu prettiesiskas rīcības, kuras rezultātā notiek īpašuma samazināšana un cietušajam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums. Zaudējuma apmēra noteikšanai tiek ņemtas vērā nolaupītās mantas tirgus cena uz mantas nolaupīšanas brīdi.
10. Īpašums tiek aizsargāts arī administratīvā kārtā un to aizsardzību nodrošina Latvijas Administratīvo pārkapumu kodekss, kas paredz administratīvu atbildību par zemes dzīļu īpašuma tiesību pārkāpšanu , t.i. par zemes dzīļu patvaļīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas zemes dzīļu īpašuma tiesības.
11. Konkrēti cilvēktiesību idejas pirmsākumi meklējami jaunajos laikos (17. – 18. gs.). Šis laiks raksturojas ar pārbīdi sabiedrības domāšanas veidā, jo t.s. „dievišķo tiesību” ideju nomainīja dabiskās tiesības.
12. Lai rīkotos ar lietu (to pārdotu, izīrētu, ieķīlātu utt.) īpašniekam parasti ir jāstājas tiesiskās attiecībās ar kādu konkrētu personu. Lai gan, nodibinot tiesiskās attiecības ar konkrētu personu, īpašnieks īsteno savas tiesības, ķļūstot pārdevēja, izīrētāja, ķīlas devēja vai kāda cita darījumu partnera personā.
…
