2. PIRKUMA LĪGUMS.
2.1. Jēdziens un līdzēji.
CL 2002. pants: “Pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.”
No pantā sniegtās definīcijas redzams, ka pirkums ir konsesuāls atlīdzības un līdz ar to divpusējs līgums. Pirkuma līgumu veido pretēji vērsti apsolījumi dot lietu vai tiesību un pretī- norunāto naudas summu.
Pirkums ir viens no četriem līgumiem, kas CL apvienoti grupā “atsavinājuma līgumi”. Vārds “atsavināšana” CL lietots, lai apzīmētu tādas darbības, kuru rezultātā mainās īpašnieks (valdītājs).
CL 2003. pants nosaka, ka pārdot var katrs, kam ir tiesība pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt; bet pirkt var katrs, kam likums neaizliedz to iegūt.
Līguma puses sauc par pārdevēju un pircēju. Par pārdevēju var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt. Tātad, šai personai jāpiemīt tiesībspējai un rīcībspējai.
Saistībā ar nekustamā īpašuma pirkšanu gribu nedaudz analizēt un izvērtēt pirkuma līgumu, kurs redzams pielikumā.
Dotajā pirkuma līgumā redzams, ka pārdevējs ir Nadežda V., bet pircēja ir Jeļena P. Turpmāk līgumā viņas tiek sauktas par līdzējām. Abas ir fiziskas personas. Nadežda V. ir Krievijas Federācijas pilsone. Dzīvokļu īpašumu savā īpašumā var iegūt jebkura persona, kā LR rezidenti, tā arī LR nerezidenti.…