1. Ievads
Kā zināms XX gs. astoņdesmito gadu otra puse un deviņdesmito gadu sākums bija nozīmīgs pārmaiņu laiks pasaulē un, protams, Latvijā. Sabrūkot PSRS, Latvija atguva savu neatkarību, un nu jaunizveidotajai valstij un tās vadītājiem nācās risināt dažādas ekonomiska rakstura problēmas, jo bija jāveic pāreja no viena ekonomikas veida uz citu, proti, pāreja no plānveida saimniekošanas uz brīvā tirgus ekonomiku. Tā kā PSRS privātīpašums praktiski nepastāvēja, jo viss piederēja valstij, Latvijā pēc neatkarības atgūšanas bija jāveic īpašuma reformas, kas bija stūrakmens pārejai no plānveida ekonomikas un brīvā tirgus ekonomiku. Šāda pāreja būtiski ietekmēja valsts turpmāku gan ekonomisku, gan sociālu attīstību.
Īpašuma reformu varēja īstenot veicot īpašuma atdošanu un denacionalizāciju, zemes reformu un uzņēmumu privatizāciju. Visi šie veidi tiek apskatīti darbā tuvāk, katram no tiem izklāstīti to galvenie pamatprincipi, kā arī vēlākie grozījumi likumdošanā, kas būtiski ietekmēja īpašuma reformu kopumā un, protams, Latvijas tālāko ekonomisko attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību, jo reformai attīstoties, kā arī pilnveidojoties likumdošanai Latvijas tautsaimniecībā varēja parādīties tādi tirgus ekonomikai raksturīgi saimniekošanas uzņēmumi kā zemnieku, zvejnieku un piemājas saimniecības, A/S, SIA utt. Šeit kā piemērus var minēt (ar šo LR AP lēmumu būtībā aizsākās īpašuma reforma), īpašumu atdošana sākotnēji 1949. gadā izsūtītajām personām vai to mantiniekiem, bet vēlāk visiem izsūtītajiem vai to mantiniekiem, kuri tika represēti četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, kā arī lēmumu par īsto namīpašnieku īpašumu atgūšanu utt.
2. Pirms īpašuma reformas
Latvija no 1940. gada līdz 1991. gadam atradās PSRS sastāvā, un šajā laika posmā PSRS valdīja plānveida ekonomika ar visām tai raksturīgajām iezīmēm. Grāmatā “Latvija likteņa gaitās 1918 - 1991”, A/S Preses Nams, Rīga, 2006, 213. – 214. lpp. par plānveida ekonomiku PSRS tās norieta posmā izsakās Andris Tomašūns. “Komunistiskā ekonomikas politika bija iznīcinājusi privātīpašumu un atņēmusi cilvēkiem ieinteresētību darba rezultātos. Neatkarīgi no darba rezultāta valsts uzņēmumos visi saņēma garantēto darba samaksu. Ekonomiskie nosacījumi sekmēja bezatbildību, nolaidību un nevērīgu attieksmi pret darbu. Rezultātā valsts plānotajai saimniekošanas ekonomikai, kura pamatā bija orientēta uz militāri rūpniecisko kompleksu, sākās saimnieciskā lejupslīde.”
…
